2017. gada putns – dzeltenā cielava
Foto: Ilze Priedniece

Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) par 2017. gada putnu izvēlējusies dzelteno cielavu, "MansDraugs" pavēstīja biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

Dzeltenā cielava (Motacilla flava) ir mitru zālāju putns, un tās populācija kopš 1995. gada Latvijā samazinājusies par 95 procentiem. Bušs skaidro, ka šogad iedzīvotāji tiks aicināti ziņot par dzelteno cielavu portālā "Dabasdati", lai apzinātu atlikušās šīs sugas atradnes, turklāt plānoti arī zīmējumu un foto konkursi.

Viesturs Ķerus, LOB valdes priekšsēdētājs, norāda: "Dzeltenā cielava uzskatāmi parāda, ko dabas daudzveidībai nozīmē lauksaimniecības vērtēšana tikai no ražošanas viedokļa, aizmirstot par tiem, kuru dzīvotne ir pļavas, ar kādām mums asociējas Latvijas lauku ainava – ar ziediem, tauriņiem un putniem. Arī šīs pļavas prasa rūpīgu apsaimniekošanu, bet tās galvenajam mērķim jābūt Latvijas dabas daudzveidības saglabāšanai, no kā var gūt arī ekonomisku labumu, nevis maksimālai peļņai no hektāra."

Dzeltenā cielava apdzīvo mitrus zālājus, kurus apdraud aizaugšana, pametot lauksaimniecības zemes vai pārvēršot aramzemēs. Intensīva lauksaimniecība ir viens no draudiem dzeltenajai cielavai arī citās Eiropas valstīs. Eiropas Putnu uzskaišu padomes (EBCC) dati liecina par sugas populācijas lejupslīdi arī Eiropā kopumā, taču šis skaita kritums nav bijis tik dramatisks kā Latvijā.

2013.–2017. gadā LOB vāc datus otrajam Eiropas ligzdojošo putnu atlantam. Ziņojumi par dzeltenās cielavas novērojumiem ir svarīgi arī šim Eiropas mēroga pētījumam. Visvienkāršāk ziņot par dzelteno cielavu un citiem putniem ir portālā "Dabasdati", skaidro biedrībā.

Latvijā sastopamas ir četras cielavu sugas – baltā cielava (Latvijas nacionālais putns), dzeltenā cielava (2017. gada putns), kā arī citroncielava (ligzdo pļavās) un pelēkā cielava (Latvijā reta ligzdotāja pie straujām upītēm).

Gada putna akciju LOB rīko jau 22. reizi. Iepriekš par gada putniem izvēlēti: grieze (1996), vakarlēpis (1997), zaļā vārna (1998), mazais ērglis (1999), ķīvīte (2000), ūpis (2001), lielais ķīris (2002), rubenis (2003), baltais stārķis (2004), ziemeļu gulbis (2005), lauka piekūns (2006), melnā dzilna (2007), melnais stārķis (2008), jūraskrauklis (2009), mednis (2010), meža pūce (2011), jūras ērglis (2012), kākaulis (2013), pupuķis (2014), dzeltenais tārtiņš (2015) un dižraibais dzenis (2016).

Source

MansDraugs.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form