Suns nav bezmaksas! Cik daudz jāmaksā par mīluli lielākajās Latvijas pilsētās
Foto: Shutterstock

Par suni Latvijas pašvaldībās jāmaksā ik gadu, taču no nodevas maksas ir atbrīvoti vai tā ir pazemināta atsevišķām iedzīvotāju grupām, apstiprina "MansDraugs" aptaujātie lielāko Latvijas pilsētu pašvaldību pārstāvji. Vairums obligāto nodevu jāsamaksā marta mēneša sākumā vai beigās, taču suņu saimniekiem jāņem vērā arī dažādi citi noteikumi suņu labturībai.

Katra saimnieka pienākumos ietilpst ne tikai godprātīgi un cītīgi rūpēties par savu mīluli un suņuka ikdienu, sagādājot pietiekamu daudzumu ēdiena, nodrošinot labus dzīves apstākļus un parūpējoties, lai četrkājainais draugs veiksmīgi iekļaujas ģimenē un sabiedrībā, bet arī izpildīt attiecīgās pašvaldības noteikumus. Piemēram, ja mīlulis mīt Rīgā, par viņu saimniekam ik gadu jāsamaksā nodeva 8,54 eiro apmērā, taču, ja suns dzīvo Valmierā, par viņu jāmaksā apaļi 12 eiro, savukārt Jūrmalas pilsētā nodevu par suņu turēšanu neiekasē. Daudzās pašvaldībās par suni nav jāmaksā, un to var aplūkot "Rus.Delfi" izveidotajā tabulā.

Dažādās Latvijas pilsētās suņu nodevas apmērs ir atšķirīgs, tas var pārsniegt pat 10 eiro apmēru, taču var būt teju uz pusi mazāks. Tāpat ne visās ir apkopota informācija par to, cik daudz četrkājaino draugu mīt pilsētā. Taču uz jautājumu par to, vai un kā jau šogad tiks kontrolēts čipēto suņu daudzums un noteikumus neizpildījušo saimnieku skaits, pašvaldībās atbildēja neviennozīmīgi. Kamēr vienā mikročipu lasītāji, kas ļautu noskenēt suņa čipu, iegādāti jau pērn, citā pašvaldībā to iegādes process un čipētu suņu kontroles mehānisms vēl ir tikai izstrādes procesā.

Pašvaldībās atgādina, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz soda sankcijas par dzīvnieka nereģistrēšanu, labturības prasību pārkāpšanu un izvairīšanos no nodevas nomaksas. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 107. pantā noteikts – par dzīvnieku slēpšanu, nereģistrēšanu un neidentificēšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām no 15 līdz 350 eiro.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 106.pants nosaka, ka par dzīvnieku turēšanas prasību pārkāpšanu (piem., palaišana bez pavadas, ekskrementu nesavākšana, klaiņošanas pieļaušana) izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām no 15 līdz 700 eiro, konfiscējot dzīvniekus vai bez konfiskācijas.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159. pantu par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas uzliek naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim no 140 līdz 2100 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.

Atgādinām, ka jau kopš 2017. gada 1. janvāra spēkā stājušies noteikumi, kas paredz, ka visiem suņiem, sasniegušiem sešu mēnešu vecumu, jābūt čipētiem un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra datubāzē. Veterinārārstes un Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāves Litas Konopores pārdomas par čipēšanas nozīmi var lasīt šeit.

Turpinājumā var lasīt par suņu nodevām un čipētu suņu kontrolēšanu lielākajās Latvijas pilsētās. Par interesējošajiem jautājumiem un neskaidrībām aicinām sazināties ar attiecīgo pašvaldību, kur speciālisti spēs izvērtēt konkrēto gadījumu.

Source

MansDraugs.lv

Tags

Daugavpils Jēkabpils Jelgava Jūrmala Liepāja Lucavsala Mežaparks Rēzekne Rīgas dome Rīgas pašvaldības policija Uzvaras parks Valmiera Ventspils Suns Suns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form