Līgatnes dabas takās notiks karaliskā aļņa diena
Foto: Shutterstock

Līgatnes dabas takās sestdien, 25. novembrī, notiks karaliskā aļņa diena, lai caur zvērkopju stāstiem, radošajām darbnīcām un pastaigām dabā varētu tuvāk iepazītu šo Latvijas lielāko dzīvnieku.

Rudens ir briežu dzimtas dzīvnieku bauru jeb kāzu laiks. Aļņiem galvā ir "pavasaris" un tiem prātā ir dižošanās ar karalisko galvas rotu – ragiem. Novembra beigās bauru laiks jau garām, tādēļ mierīgākos apstākļos Līgatnes dabas takas aicina iepazīt alni.

Ikviens apmeklētājs dabas izglītības centrā "Pauguri" no pulksten 12 līdz 15 varēs iepazīt aļņu dzīvesveidu un paradumus, darboties radošās darbnīcās un piedalīties spēlēs.

Pasākumā būs apskatāma arī Gaujas Nacionālā parka mežos atrasto aļņa ragu izstāde. Zootehniķe un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes dabas taku aļņiem.

Visi, kam vārdā vai uzvārdā ir kāda saistība ar alni, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

Kopumā Līgatnes dabas takās mīt astoņi aļņi. Zināmākie ir aļņu puisis Jussi, kurš ieradies no Somijas Ahtari zooloģiskā dārza, bet alnis Fredis ir dzimis Līgatnē, un to ir izaudzinājusi zvērkope Velga Vītola.

Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs".

Interesanti par aļņiem:

Pēc skata varbūt mazliet neveikls, taču patiesībā visai izveicīgs un augumā varens – tāds ir Latvijā lielākais zīdītājs alnis, kuram nupat rudenī beidzies kāzu laiks un laimīgākās aļņu kundzes jau ir jaunās paaudzes gaidībās.

Aļņu tēviņu augums var sasniegt divus metrus, bet garums – līdz trim metriem, savukārt svars varenākajiem eksemplāriem var sasniegt 600 kilogramus. Vēl iespaidīgāku šī zālēdāja stāvu padara iespaidīgie un platie ragi, kurus pieaugušie tēviņi gan gada nogalē pēc bauru laika nomet. Augumā alni no Eiropā sastopamajiem sauszemes dzīvniekiem pārspēj tikai sumbrs.

Maltīte alnim vasarā sastāv no dažādiem augiem, savukārt pavisam parastu zāli vai nebrīvē – sienu – aļņi nav iecienījuši. Tiem labāk pie sirds iet ziedoši augi, jaunu koku un krūmu dzinumi un ja vien tuvumā ir ūdenstilpnes – dažādi ūdensaugi. Dienas laikā alnis var apēst pat dažus desmitus kilogramu pārtikas.

Apmēram astoņus mēnešus pēc kāzu laika alnenēm dzimst mazuļi, parasti viens vai divi. Mazā alnēna kažoks ir gaiši sarkanbrūns un kopā ar mammu tas dzīvo līdz pat nākamā gada pavasarim, kad pasaulē nāk nu jau jaunā paaudze. Tēvi mazuļu audzināšanā nepiedalās un pārsvarā savas dienas vada vientulībā, ar citiem sugasbrāļiem satiekoties tikai bauru laikā, kad jācīnās par mātītes uzmanību.

Kā jau lielākajam briežu dzimtas pārstāvim, alnim ir arī vislielākie ragi, kuri bieži vien sasniedz pat pusotra metra platumu un var svērt pat 15 kilogramus. Pārsvarā aļņa kažoks ir pelēkbrūns, tēviņiem – ar zīmīgu bārdu pazodē, taču ir arī ziņas par albīnisma gadījumiem. Pavisam nesen Skandināvijā ir izdevies nofilmēt pilnīgi baltu alni.

Tags

Līgatne

Comment Form