Aicina uz vāverei veltītu dienu Līgatnes dabas takās

Aicina uz vāverei veltītu dienu Līgatnes dabas takās
Foto: Shutterstock

Sestdien, 3. novembrī, Līgatnes dabas takās notiks 2018. gada dzīvniekam – Eirāzijas vāverei – veltīta diena. Aktīvie grauzēji jau nomainījuši rudo kažociņu pret ziemas pelēcīgo un sagatavojuši pārtikas krājumus, tāpēc tagad gatavi uzņemt ciemiņus.

Līgatnes dabas taku Dabas izglītības centrā "Pauguri" no pulksten 12 līdz 15 būs iespēja izzināt vāveres dzīvesveidu, minēt mīklas, piedalīties radošās darbnīcās un spēlēt spēles par dzīvniekiem. Savukārt pulksten 14 varēs noklausīties stāstījumu par Līgatnes dabas taku vāverēm laiku laikos.

Apmeklētāji ar uzvārdu Vāvere vai tā atvasinājumu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.

Līgatnes dabas taku voljeros patlaban apskatāmas četras vāveres – cienīgā kundzīte Žiperīte un jauna vāveru ģimene – vāveru meitenes Tomiņa un Čita, kā arī viņu kavalieris Rižiks. Visi trīs vāverēni pērn tika atrasti pie izpostītām vāveru ligzdām. Tos pieņēmuši, izbarojuši un izaudzinājuši cilvēki trīs dažādās Latvijas vietās. Visas Līgatnes dabas taku vāveres jau sagatavojušās ziemai – koši rudais kažoks nomainīts pret pelēcīgu un miteklī malu malās saslēpti gardumi ziemai.

Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.

Interesanti fakti par vāverēm

Diezgan droši var apgalvot, ka vāveri dabā savas dzīves laikā redzējis vai ikviens – mazais aktīvais dzīvnieciņš itin bieži apmetas uz dzīvi cilvēku tuvumā. No visām pasaulē sastopamajām ap 270 vāveru sugām Latvijā mitinās viena – Eirāzijas jeb parastā vāvere (Sciurus vulgaris), kuras izplatības areāls plešas no Atlantijas okeāna līdz pat Eirāzijas kontinenta tālākajiem austrumiem –Kamčatkai un Sahalīnai.

Vasarā vāveres kažociņš ir viscaur ruds, izņemot punci, kas ir balts. Savukārt rudens pusē kuplaste vāvere apmatojumu nomaina uz mazliet pieticīgāku pelēcīgu, toties tas kļūst vēl kuplāks un biezāks.

Vāvere ir nometnieks un lielāko savas dzīves daļu pavada, uzturoties kokos, kas lieliski ir piemērota dzīvnieciņa ķermeņa uzbūve. Savukārt kuplā aste kalpo gan kā līdzsvara noturēšanas instruments, gan kā stūre, lecot no viena zara uz otru.

Ikdienas maltītes pamatā ir dažādas sēklas, ozolzīles, rieksti un no čiekuriem izlupinātas priežu un egļu sēkliņas, bet pavasarī, kad tas viss vēl nav ienācies un ziemas krājumi jau noēsti, vāveres nesmādē arī koku jaunos dzinumus.

Vāveres priekšķepām ir četri pirksti, bet pakaļkājām – pieci.

Ja nav piemērotu koku dobumu, kur veidot migu, vāveres pašas uzbūvē ligzdu. Ligzda pēc izmēra un izskata ir līdzīga žagatas ligzdai.

Vāveres dienu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs".

Source info

MansDraugs.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Saimnieku skola
Mansdraugs iesaka