Nepalikt vienaldzīgam: Sintija no Latvijas, kas Vācijā izaudzinājusi vāverēnus bārenīšus
Foto: Privātā arhīva foto

Ik pa laikam ir dzirdami stāsti par cilvēkiem, kas palīdzējuši nelaimē nonākušam dzīvniekam. Arī latvietes Sintijas, kas jau astoņus gadus dzīvo Vācijā, stāsts māca mums nepalikt vienaldzīgiem. Viņa reiz izglābusi un izaudzinājusi bez mātes palikušus vāverēnus, kuri tagad, pateicoties Sintijai, bauda savvaļas burvību.

Sintija kopā ar ģimeni dzīvo mazā ciematiņā Vācijā, kur no viņas mājas paveras skats uz mežu un laukiem. Viņas piemājas apkaimi par savām mājām ir izvēlējušās arī vairākas vāveres. Sieviete stāsta, ka Vācijā vāveres neesot nekāds retums, tās ir sastopamas pat lielpilsētās. Taču, gluži tāpat kā Latvijā, arī šajā valstī likums aizliedz mājās nebrīvē turēt meža zvērus, tai skaitā vāveres. Šī iemesla dēļ vairākās pilsētās brīvprātīgie ir izveidojuši speciālas vāveru glābšanas stacijas, kurās var nogādāt gan ievainotas vāveres, gan to mazuļus. Taču nereti dzīvnieku, kuriem nepieciešama palīdzība, ir vairāk nekā vietu, kurās to sniegt. Tā notika arī šoreiz.

Sintija atklāj, ka uz šo ciematu pārcēlās pirms diviem gadiem, jūnijā. Līdz tam brīdim sievietei ne reizi nebija izdevies savvaļā redzēt vāveri. "Tolaik par vāverēm zināju vien to, ka ir tādi zvēri un ka tie dzīvo kokos," viņa smejas. Taču šeit viņa pirmoreiz varēja priecāties par veiklajām brūnastēm. Vasarā gan vāveres izvairās no apdzīvotām vietām, jo pietiekami daudz barības ir atrodams arī turpat mežā, tāpēc nākamreiz šos mazos, izveicīgos dzīvnieciņus viņai izdevās satikt tikai rudenī.

Tuvojoties rudenim, Sintija pie mājas loga piekāra nelielu putnu barotavu. Viņa stāsta, ka kādu rītu ievērojusi – ar barotavā atstātajiem labumiem cienājas nevis kāds putnēns, bet vāvere. "Ar vāverēm ir tā – ja viņas vienreiz atrod, kur ēst, tad vienmēr atgriežas. Viņām ir ļoti laba atmiņa," sieviete skaidro. Šī iemesla dēļ dzīvnieks barotavā atgriezās ik dienu. Sintija stāsta, ka vāveres uzturēšanās nelielajā, putniem izveidotajā barotavā esot bijusi bīstama, par ko liecināja barotavas šūpošanās, kad dzīvnieks naski mielojās ar tur atstātajiem gardumiem. Šī iemesla dēļ ģimene nospriedusi, ka jāuzbūvē lielāka barotava un jānovieto drošākā vietā.

Barotavā lielākoties likta putnu barība, kas pārsvarā sastāv no saulespuķu sēklām, kas, Sintijai par lielu pārsteigumu, vāverēm ļoti garšojot. Sieviete skaidro, ka rieksti Vācijā ir ļoti dārgi, taču reizēm, kad viņa ciemojas Latvijā, tos nopērk tepat. Tajās reizēs arī vāverēm tika Latvijā pirktie gardumi, kas, kā Sintija piebilst, garšojot arī viņas draugam.

Pēc kāda laika, kad uznāca ziemas aukstums, barotava kļuva populārāka un uz to pēc pārtikas nāca jau četras vāveres. Viena no tām pat nolēma būvēt ligzdu Sintijas jumta korē. Sieviete stāsta, ka ligzda atradusies aptuveni trīs metrus starp viņas un kaimiņu balkonu. "Toreiz vēl nebija nekādas sajēgas, kāpēc viņa izlēma ligzdu būvēt tieši tur, taču tagad zinu, ka vāveres mēdz būvēt bērnistabas pie cilvēkiem, jo tur ir drošāk," viņa skaidro. "Ligzdā viņi paliek aptuveni sešas septiņas nedēļas, un pēc tam mamma mazuļus ienes dziļi mežā, kur par viņiem rūpējas, līdz tie sasnieguši 14 nedēļas, kad mamma tos atstāj."

Vāvere katru dienu vairākas reizes nāca uz ligzdu, lai pabarotu bērnus un pārliecinātos par viņu drošību. Taču pienāca diena, kad ne Sintija, ne kaimiņi visas dienas garumā to nebija redzējuši. Tās pašas dienas vakarā Sintija sadzirdējusi kādu skaļu būkšķi. Kā izrādās, no ligzdas bija izkritis vāverēns, kurš tagad nekustīgi gulēja uz kaimiņu balkona. "Atceros, ka tajā brīdī skrēju pie kaimiņienes, lai pastāstītu par notikušo. Viņa, apbruņojusies ar lieliem cimdiem, gāja ķert nokritušo vāverēnu," viņa atminas. "Tagad gan zinu, ka izmantot cimdus bija ļoti muļķīgi, jo vāveres ir tīri zvēri un nepārnēsā nekādas cilvēkiem bīstamas slimības. Kad vāverēns bija notverts, sievietes to ietinušas dvielī un steigšus zvanījušas uz tuvāko glābšanas staciju, taču tur jau atradās 17 nelaimē nonākuši dzīvnieki, tāpēc stacijas darbinieki esot palūguši par dzīvnieku parūpēties pašiem tā atradējiem.

Pēc neilga laika sāka kustēties arī pati ligzda, kurā atradās vēl citi vāveres mazuļi. Lai pasargātu pārējos no smagā kritiena, Sintija nolēma likt lietā kāpnes un rāpties tiem pakaļ. Taču dzīvniekus izdabūt no ligzdas nav bijis viegli, un pēc neveiksmīga mēģinājuma arī pārējie vāverēni kopā ar ligzdu nokrituši uz balkona. Tagad Sintijai un viņas kaimiņiem vajadzēja uzņemties rūpes jau par četriem vāveru mazuļiem.


Source

MansDraugs.lv

Tags

Dzīvnieki Vācija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form