Kaķis Mika, kas mēroja gandrīz 3000 kilometru, lai atgrieztos mājās
Foto: Privātā arhīva foto.

No baiļu pilnām dienām uz ielas līdz mīlestības pilniem mirkļiem saimnieka klēpī. Šis būs stāsts par Miku, kurš mēroja gandrīz 3000 kilometru garu ceļu cauri visai Eiropai līdz savām pastāvīgajām mājām, kur viņu mīl un pieņem par spīti visam – bailīgajam raksturam un tam, ka kaķim ir tikai viena actiņa.

Brīvprātīgie no biedrības "Cat Care Сommunity" atrada Miku 2019. gada pavasarī. Toreiz viņš vēl bija pavisam mazs, vārgs kaķēns ar slimu actiņu. Pirms Mika nokļuva savās mājās, peļu junkuram vajadzēja pārciest operāciju, kādu laiku padzīvot klīnikā un uz diviem mēnešiem apmesties pagaidu mājās. Taču šis ir stāsts ar laimīgām beigām, jo kaķu puika šobrīd dzīvo Īrijā, Dublinā, kopā ar savu jauno saimniecei Olgu. Sieviete atklāj, kāpēc izvēlējusies tieši šo kaķi un kā peļu junkurs iedzīvojies jaunajās mājās.

Olga stāsta, ka pirms vairākiem mēnešiem ieraudzījuši kaķu puiku biedrības "Cat Care Community" mājaslapā. "Tas bija tad, ka viņš vēl tikko bija izglābts no ielas," viņa atminas. Neskatoties uz to, ka, kā Olga pati atzīst, izvēlēties īsto kaķi ir ļoti grūti, jo gribas palīdzēt visiem, nolēmusi par labu tieši Mikam. "Miku izvēlējos laikam jau tāpēc, ka ar vienu actiņu un pēc rakstura bailīgam viņam bija maz izredžu atrast mīlošu ģimeni. Es zināju, ka manai ģimenei tas nebūs svarīgi, tā kā vēlamies sniegt jebkuram kaķim laiku, sapratni un mīlestību, un tad pat visbailīgākais kaķis varēs kļūt par burvīgu mājas draugu," viņa stāsta.

"Mika veica garu ceļu pirms mēs viņu satikām. Pie mums uz Īriju viņš trīs ar pusi dienas no Latvijas brauca cauri visai Eiropai. Un viņš, protams, ir liels malacis, mierīgs un drosmīgs puika. Mika labi pārcieta ceļojumu," atminas Olga. Sieviete atklāj, ka ilgais ceļš peļu junkura un viņa jauno saimnieku tikšanos padarīja vēl satraucošāku.

Pēc prieka pilnās satikšanās sekoja adaptācijas laiks, kas kaķim un viņa jaunajai ģimenei pagāja bez lieliem pārbaudījumiem. Olga stāsta: "Mika ātri adaptējās jaunajās mājas un pieņēma mūs kā ģimeni. Sākumā kaķim bija pašam sava istaba, lai viņš mierīgāk varētu pieņemt šādas lielas izmaiņas savā īsajā dzīvītē. Bet Mika bija liels malacis, jau pēc pāris stundām viņš skraidīja pa māju ar rotaļlietām, un visi centās viņu paglaudīt."

Olga ir arī dzīvnieku aizsardzības aktīviste, kas uzskata – dzīvnieki ir jāadoptē: "Es negribu nosodīt cilvēkus, kuri pērk dzīvniekus, un selekcionārus, tā kā tas ir tikai mans personīgais viedoklis, bet es nesaprotu, kāpēc ir jāpērk, ja patversmes ir pilnas ar nelaimīgiem dzīvniekiem, kuriem ļoti vajadzīga jūsu palīdzība." Sieviete uzsver: "Ja sirdī ir vieta vēl vienam pūkainim, tad tikai no patversmes, jo tā ir vienīgā cerība dzīvniekam uz labu un pārtikušu nākotni."

Mika saimniece uzsver, ka nevajag baidīties ņemt dzīvniekus no patversmes. "Galvenais ir dziļa izpratne, ka kaķis tāpat kā mēs visi, ir ar savu raksturu, vajadzībām un vēlmēm. Protams, ar savu temperamentu un, ja viņu saprot un ciena, tad viss būs brīnišķīgi," uzskata Olga. "Galvenais uzreiz neprasīt no jaunā ģimenes locekļa lielu mīlestību un glāstus, lai arī kaķi mēdz būt dažādi."

Kaut Mika stāsts ir ar laimīgām beigām, patversmēs un dzīvnieku aizsardzības biedrībās vēl aizvien mitinās daudz kaķu, kas nepacietīgi gaida savus saimniekus. Tos var apskatīt mājaslapas "Pūkainis" datubāzē, "Cat Care Community" un citu dzīvnieku aizsardzības biedrību "Facebook" lapās.

Tags

Īrija Kaķis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form