Zivju nārsta tiešraide no mākslīgās ligzdas: ūdens temperatūras dēļ ikru vēl nav
Foto: Kadrs no video

Putnu ligzdu vērošana tiešraidē daudziem kļuvusi par ikdienas brīvā laika pavadīšanas iespēju, taču šogad kamera vērsta arī uz ligzdu zem ūdens. Kāda ir nārstošanas situācija Daugavā šobrīd un kāpēc uz tiešraides mākslīgā nārsta ligzdas ikri vēl nav redzami, skaidro dabas pētnieks un makšķernieks Māris Olte.

Mākslīgās nārsta ligzdas ir iniciatīva, ko bioloģiskās daudzveidības un zivju krājumu atjaunošanas labā jau 10 gadus īsteno "Latvenergo" koncerns sadarbībā ar biedrību "Mēs – zivīm", šogad pievienojoties zinātniskajam institūtam "BIOR". Izgatavotās nārsta ligzdas šogad izvietotas Daugavā pie Ikšķiles, Kaibalas un Klintainē pie Pļaviņām.

Šī iespēja ļauj uzzināt un ieraudzīt, kā Daugavā no ikriem attīstās zivis un kāda ir zemūdens pasaule dienas laikā. Visbiežāk šīs ligzdas apmeklē asari, raudas un brekši, taču ir novērotas arī līdakas un citu sugu zivis. Vienā ligzdā tiek iznērsti apmēram 50 000 tūkstoši ikru. Tā kā katru gadu Daugavā tiek ievietotas aptuveni 400 ligzdas, tad labvēlīgos apstākļos tie ir aptuveni 20 miljoni zivju mazuļu. Tomēr tikai 5–10 procenti no tiem izdzīvo.

Zivju nārsta tiešraide no mākslīgās ligzdas: ūdens temperatūras dēļ ikru vēl nav
Foto: Publicitātes foto

Kas ir zivju mākslīgās nārsta ligzdas? To gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 centimetru garus egļu zarus, kurus liek citu virs cita pretējos virzienos un pēc tam pa vidu ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, tai cilpā zem ligzdas auklā pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukša plastmasas pudele, kanna u. tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu "Zivju ligzda", lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietotajiem priekšmetiem.

Lūk, zemāk vari sekot līdzi tiešraidei no mākslīgā nārsta ligzdas!

Ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upē.

Zivju mākslīgo nārsta ligzdu veidošana un ievietošana ir vienkārša un efektīva metode, kas ūdenskrātuvē ar svārstīgu ūdenslīmeni palielina zivju nārsta efektivitāti. Zivis dabā spēj ļoti veiksmīgi pielāgoties. Tās upē dabiski nārsto uz krastos esošajiem augiem, taču arī egļu zaru saišķi var labi kalpot nārstošanai. Mākslīgās zivju nārsta ligzdas, ieliekot tās dziļākās vietās un attālāk no krasta, spēj nodrošināt pilnīgāku ikru attīstīšanos, jo ligzdas ir noenkurotas, turas ūdenslīmenī un pielāgojas tā svārstībām, līdz ar to – nekad nav sausumā.

Zivju nārsta tiešraide no mākslīgās ligzdas: ūdens temperatūras dēļ ikru vēl nav
Foto: Publicitātes foto

Kopsavilkumu par redzēto tiešraidē katru nedēļu sniedz Māris Olte. Esošo situāciju nedēļas apskatā Olte saista ar laikapstākļiem, precīzāk – aukstumu, kas tiešā mērā ietekmē zivju vēlēšanos nārstot. "Ūdens temperatūra, kas bija sākusi kāpt, pēdējās nedēļas laikā atkal skaisti pakritusies. Un mūsu ievietotās ligzdas šobrīd klusi un mierīgi stāv. Jācer, ka nākamajā nedēļas nogalē, kad sola siltāku laiku, dzīvība pie šīm ligzdām atgriezīsies. Pagaidām uz skujām nedaudz krājas zemūdens duļķes. Var skatīties, kā saule rotājas, un viļņi. Vairāk nekas īpašs tur šoreiz nenotiek."

Tags

Latvenergo Zivis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form