Kauguros gulbjus baro ar maizi. Ornitologs to darīt neiesaka
Foto: Shutterstock

Šī ziema laikapstākļu ziņā nav pievīlusi – bijis gan pamatīgs sniegs, gan arī sals, taču tas ietekmējis arī ūdensputnu ikdienu. Pie portāla "Mans Draugs" vērsās kāda satraukta Kauguru iedzīvotāja, kura novērojusi – liela daļa iedzīvotāju un apkaimes viesu ūdensputnus baro ar maizi. Cik lielu ļaunumu var nodarīt tieši baltmaize un vai gulbjus vispār vajadzētu piebarot, vaicājām Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) pārstāvim, ornitologam Agnim Bušam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālu "Mans Draugs" informēja Kauguru iedzīvotāja Andra, apdzīvotās vietas pludmalē, pie notekūdeņu kanāla viņai izdevies saskaitīt 24 gulbjus. Uz pārziemošanu palikušie putni piekrastē mitinās jau kādu laiku, bet viņa pati aktuālo situāciju novērojusi pēdējās divas dienas. "Ļoti daudz pilsētas iedzīvotāju viens pēc otra iet un baro viņiem pa kukulītim maizes," atklāj Andra, kuras uzrunātie barotāji norādījuši, ka par iespēju barot ar baltmaizi dzirdējuši televīzijā. "Kauguros vien ir 20 tūkstoši cilvēku. Gulbji dzīvojas pludmalē pie glābšanas stacijas, galvenās ielas galā – tur cilvēki nāk un iet visu laiku. Visiem maize nav līdzi, bet, ja pastāvēs piecas minūtes, būs pāris cilvēku, kuri viņiem izbaros kukuli maizes."

Andra atklāj, ka maize nav vienīgā pārtika, kas gulbjiem tiek dota – cilvēki nesuši arī vārītas grūbas, sarīvētus burkānus un kukurūza. "Tos viņi ēd tikai tad, kad nedod maizi. Bet maizi dod visu laiku… Ja minūti vai divas neviena nav, viņi knābā to, kas nolikts," atklāj Andra. "Savukārt jūra ir aizsalusi aptuveni 100 metrus. Agrāk varēja redzēt, ka viņi peld jūrā un atnāk krastā. Bet, tā kā cilvēki pa ledu neiet, gulbji arī tik tālu nedzīvojas – tikai pa krastu. Jo viņus baro," teic kaugurniece.

"Vispārējais LOB viedoklis ir tāds, ka ūdensputnus nevajadzētu barot vispār," norāda Bušs, piebilstot, ka šādas rīcības ļoti strauji un apjomīgi pieradina ūdensputnus pie barošanas. "Tā kā gulbji ir gājputni, viņiem vajadzētu lidot prom. Viss ir kārtībā, ja ziemas ir maigas – kā iepriekšējā, bet, ja viss aizsalst, viņiem ir jālido prom, jo dabiski barību atrast nevar." Ņemot vērā, ka cilvēki gulbjus sākuši barot, viņi izvēlas palikt. "Ja ir ko ēst, kāpēc gan lieki tērēt enerģiju un lidot kaut kur prom?!"

Ņemot vērā, ka ūdensputnu – tajā skaitā gulbju piebarošana notiek un gaidu gaitā tā izveidojusies kā "tradīcija", svarīgi, lai barošana nenodarītu nekādu ļaunumu, teic Bušs. Taujājot tieši par baltmaizi, speciālists skaidro: "Protams, tā nav pilnvērtīga barība, taču nav gluži tā – apēdot baltmaizi, gulbju uzreiz nomirst. Cits jautājums ir par apjomu, taču savvaļas dzīvnieki tomēr neēdīs vairāk nekā viņiem nepieciešams vai gribas."

Apkopotā informācija liecina, ka pilnīgi noteikti ūdensputniem nevar dot sapelējuši un pilnīgi svaigu maizi, teic Bušs, piebilstot, ka ķepīgā maizes konsistence veicina salipšanu. Iesaistoties rūgšanas un citiem procesiem, rudzu maize un saldskābmaize var izrādīties vēl sliktāka par baltmaizi, skaidro Bušs.

LOB pārstāvis norāda – viņu redzeslokā nav nonākusi informācija, ka gulbju barošanai tieši ar baltmaizi būtu letāls iznākums. "Letālas sekas var izraisīt bojāta pārtika – sapelējusi maize," skaidro Bušs, norādot, ka, visticamāk, letālais iznākums saistīts ar kādu citu faktoru kombināciju. "Varbūt barības nav bijis pietiekami daudz, varbūt viņš vienkārši ir novārdzis, nav bijusi iespēja uzņemt šķidrumu. Iemeslu var būt ļoti daudz un dažādi."

Taujāts, vai tiešām citi ornitologi varētu būt publiski vēstījuši par iespēju barot gulbjus ar maizi, Bušs norāda – tas ir interpretācijas jautājums. "Jāatzīst, ka arī ornitologu vidū viedokļi dalās un tas, cik ļoti ir vai nav pieļaujama barošana ar baltmaizi, atšķiras – sākot ar pilnīgi striktu "nē" un beidzot ar "jā" – tā ir normāla parādība." Bušs norāda, ka cilvēki ornitologu sacīto mēdz arī pārprast vai izraut no konteksta, taču uzskata, ka parasti tie nav tieši mudinājumi uz barošanu ar baltmaizi. "Cilvēki nereti dzird to, ko grib dzirdēt."

Jāteic gan, ka ūdensputnu barošanas jautājums aktualizējas katru gadu, un to apstiprina arī Bušs. Eksperts gan uzsver, ka liela ietekme ir ziemas laikapstākļiem, tāpēc, piemēram, pagājušajā gadā šis aspekts tik aktuāls nebija. Taču par gulbju barošanu tiek runāts salīdzinoši daudz. "Domāju, ka tas ir līdzīgi kā ar politiku – cilvēkiem ir īsa atmiņa," tā Bušs, uzsverot, ka būtu vērtīgi gulbju pulcēšanās vietās uzstādīt atgādinājumus un informāciju, kas attiecas uz barošanu. "Skaidrojošā darba nekad nevar būt par daudz. Šajā gadījumā tā ir pašvaldības kompetence, taču ļoti vērā ņemama ir tieši iedzīvotāju aktivitāte, ierosme un vēršanās pašvaldībā ar šo jautājumu. Tad pašvaldība sajutīs, ka tas tiešām ir aktuāli un kaut kādai reakcijai vajadzētu sekot." Pēc viena zvana, vēstules vai iesnieguma nekas var nemainīties, teic Bušs, bet regulāra pilsoniskā aktivitāte un plašākas grupas iesaiste var tikt apbalvota.

Tags

Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Sludinājumi