Vecrīgā atkārtoti ieklīst lapsa; policijā izsaukuma par konkrēto gadījumu nav
Foto: Kadrs no video

Jauna nedēļa – jauna lapsas ciemošanās! Kā liecina soctīklos publicētais video, naktī uz 7. oktobri Vecrīgā atkārtoti viesojusies lapsa, kura izmetusi līkumu gar biedrības "Dzīvnieku brīvība" akcijas "Mēnesis sprostā" atrašanās vietu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā portālu "Mans Draugs" informēja Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis, RPP izsaukumu par Vecrīgā ieklīdušu lapsu nav saņēmusi, tāpēc plašāku komentāru par konkrēto situāciju sniegt nevar. Sadovskis arī piebilda, ka RPP, tāpat kā citi operatīvie dienesti, uz izsaukumiem par dzīvniekiem pilsētā atsaucas.

Pēc VMD rīcībā esošās informācijas, lapsu skaits Latvijā pašlaik ir nedaudz pieaudzis un sasniedz apmēram 32 tūkstošus dzīvnieku, pastāstīja VMD Medību daļas pārstāvis Ilgvars Zihmanis.

Zihmanis skaidro, ka parasti lapsas mitinās krūmājos, pļavās un mežmalās, kur ir daudz peļu, kas ir lapsas pamatbarība, taču tā spēj labi piemēroties jaunai dzīves videi, tai skaitā pilsētvidei. "Meklējot jaunas, neaizņemtas dzīvesvietas, lapsas var ierasties arī pilsētās, arī Rīgā, kur ir pietiekami daudz meža platību, parku un citu zaļo zonu. Barības lapsām pietiek arī pilsētvidē, tai skaitā dažādu pārtikas atkritumu un izliktas mājdzīvnieku barības."

Šogad RPP kopā saņemti 24 izsaukumi par pilsētā klaiņojošiem meža dzīvniekiem, papildus aptuveni tikpat saņemti izsaukumi par nobrauktiem dzīvniekiem, informē Sadovskis. "Kad policija saņem ziņas par bojā gājušu dzīvnieku, informācija tiek nodota dzīvnieku līķu savācējiem (RD Mājokļu un vides dep. noslēgts līgums), kuri ierodas notikuma vietā un aizvāc beigto dzīvnieku."

Savukārt gadījumos, kad tiek ziņots par savvaļas dzīvniekiem pilsētā, policija sazinās ar dzīvnieku ķērājiem, kuri klaiņojošo dzīvnieku noķer un parasti palaiž dabā. "Tomēr ir gadījumi, kuros noķerto dzīvnieku nepieciešams iemidzināt, piemēram, ja tiek konstatēts, ka dzīvniekam ir trakumsērga. Tāpat jāņem vērā, ka ir gadījumi, kuros nav nepieciešams iesaistīties, piemēram, ja krastā izskalots ronis, tad viņam cilvēka palīdzība nepieciešama tikai tad, ja viņš ir ievainots. Te der atgādināt, ka gar jūras krastu suņi ir jāved pavadā, jo tieši suņi ir biežākais iemesls, kādēļ krastā iznākušam vai izskalotam ronim ir nepieciešama palīdzība," norāda Sadovskis.

RPP pārstāvis skaidro, ka visbiežāk policija saņem izsaukumus par lapsām – šogad 11 no 24 izsaukumiem bija par lapsām, savukārt otrajā vietā ierindojas stirnas un stirnu buki ar septiņiem izsaukumiem. Trīs reizes policija saņēmusi izsaukumus par izskalotiem roņu mazuļiem, divus izsaukumus par bebriem, bet vienu – par klaiņojošu aļņu pāri. "Reizēm policija arī saņem ziņas par pilsētā ieklīdušām mežacūkām, taču šogad šādi izsaukumi nav bijuši. Lielākajā daļā gadījumu ziņas par meža dzīvniekiem ir Rīgas tālākajās nomalēs un līdz dzīvnieku ķērāju vai policijas ierašanās brīdim dzīvnieks jau ir nozudis no redzesloka un iegājis mežā. Taču mēdz būt arī reizes, kad dzīvnieks ilgstoši uzturas dzīvojamā zonā, un tādos gadījumos mēdz būt nepieciešama dzīvnieku ķērāju iesaiste."

Te, lūk, pāris videomateriāls, kādai lapsai reiz ciemojoties pilsētā:

Jau vēstījām, ka naktī uz 29. septembri Latvijas Republikas Saeimas ēkas tuvumā Vecrīgā manīta rudā meža dāma, liecināja biedrības "Dzīvnieku brīvība" publicētais video vietnē "Facebook". Biedrības pārstāvji lapsas ciemošanos tieši viņu tuvumā uztvēruši kā zīmi, jo 15. septembrī sākusies biedrības rīkotā akcija "Mēnesis sprostā", kuras mērķis ir panākt kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Akcijas laikā 30 dienas ik brīdi sprostā atradīsies kāds dzīvnieku tiesību aizstāvis, lai iejustos kažoku izstrādei sprostos audzēto dzīvnieku "ādā".

Tags

Dzīvnieku brīvība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form