Zinātnieki atklājuši, kāpēc suņi pieliec galvu
Foto: Shutterstock

Katrs kaut reizi dzīvē ir mēģinājis sarunāties ar suni. Lai gan cilvēku valodā atbildi nevienam vēl īsti saņemt izdevies nav, tas nenozīmē, ka viņi mūs nedzird. Bieži vien viņu atbilde ir galvas noliekšana. Un, kā atklājuši zinātnieki, tas nav bez iemesla.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā vēsta "Science Alert", atsaucoties uz oktobra nogalē publicētu pētījumu, galvas pieliekšana var ne tikai liecināt par neticību un apjukumu, bet arī kalpot kā zīme par koncentrēšanos un pastiprinātas uzmanības pievēršanu.

Pētījumā zinātnieki lūkoja noskaidrot, kā 40 dažādu šķirņu suņi spēj uztvert atšķirīgus rotaļlietu vārdus, atcerēties tos, un tad pēc saimnieka dotās komandas mantiņas atrast. Lielākā daļa četrkājaino mīluļu konkrētās rotaļlietas nosaukumu nebija spējīgi atcerēties, savukārt septiņi borderkolliji uzrādīja pat ļoti labus rezultātus. Zinātnieki šos dzīvniekus iekļāva "apdāvināto vārdu apguvēju" grupā, konstatējot vienu iezīmi, kas visiem borderkollijiem bija kopīga – pēc komandas izdzirdēšanas, salīdzinot ar citiem suņiem, viņi daudz biežāk pielieca galvu uz vienu pusi.

Dati uzrādīja sekojošu ainu: septiņi apdāvinātie vārdu apguvēji 43 procentos gadījumu pielieca galvu uz vienu vai otru pusi, kamēr pārējie 33 suņi šo kustību veica vien divos procentos gadījumu. "Izskatās, ka starp nosauktās rotaļlietas veiksmīgu atrašanu un galvas pieliekšanas biežumu pēc vārda izdzirdēšanas ir saistība," sacījusi Šenija Drora, viena no pētījuma līdzautorēm. "Šī iemesla dēļ mēs ierosinām saikni starp galvas pieliekšanu un atbilstošu un nozīmīgu stimulu apstrādi."

Iespējams, suņi skaņu asociē ar "bildi"

Zinātnieki atklājuši, kāpēc suņi pieliec galvu
Foto: Shutterstock

Pirmajos trijos eksperimentos, kas aprakstīti pētījumā, zinātnieki lūguši 40 suņu saimniekiem reizi mēnesī veikt testu. Katram bija uzdevums savam sunim iemācīt divu rotaļlietu vārdus, bet pēc tam lūgt atnest vienu no blakus istabas. Visu trīs eksperimenta mēnešu laikā izmantotās rotaļlietas nemainījās. Nākamajā fāzē iekļuva tikai septiņi borderkolliji, no kuriem viens, pirms vēl etaps bija sācies, nomira, vēsta "Science Alert".

Otrajā eksperimentā atlikušie seši suņi tika novēroti vēl trīs mēnešus, taču nu jau rotaļlietu skaits bija palielināts līdz 13 vienībām. Viens no borderkollijiem – Viskijs – pareizo rotaļlietu saimniekam atnesa 54 no 59 reizēm, savukārt pjedestāla 2. un 3. vietas ieguvēji uzdevumu spēja veiksmīgi izpildīt 90 procentos gadījumu. Pārējie trīs suņi uzdevumu paveica robežās no 57 līdz 75 procentiem gadījumiem.

Trešajā eksperimenta daļā seši pētītie borderkolliji uzrādīja prasmi nedēļas laikā iemācīties vēl 12 citu rotaļlietu vārdus, un pēc tam tos atcerēties vēl vismaz divus mēnešus. "Mēs labi zinām, ka suņi var iemācīties vārdus, kas saistīti ar darbību, piemēram, "sēdi" vai "guli". Taču tikai neliela daļa spēj atcerēties objektu nosaukumus," tā Drora.

Vēstīts, ka tikai "apdāvinātie suņi" pēc verbālās komandas izdzirdēšanas pielieca galvu uz vienu vai otru pusi. Tas lika pētnieces komandai nonākt pie secinājuma, ka borderkolliji šādā veidā cenšas analizēt vārda nozīmi. Galvas pieliekšana varētu norādīt uz suņu centieniem prātos "saskaņot" rotaļlietas dzirdēto vārdu ar vizuālo izskatu, kas noglabāts viņu atmiņā.

Uz kuru pusi galvu pieliec?


Gluži tāpat kā cilvēki, arī suņi ir labroči un kreiļi, skaidrots portālā, tāpēc apdāvinātie kolliji visu trīs eksperimenta daļu laikā pieturējās pie galvas pieliekšanas tikai uz vienu pusi. Tāpat vēstīts, ka virzienu arī nemainīja fakts, ka saimnieks katru reizi, skaļi nosaucot rotaļlietas vārdu, atradās citā vietā. Ja suns jau sākumā lieca galvu pa kreisi, viņš to nemainīja līdz pat eksperimenta finiša līnijai, un šī paraduma saglabāšana ir vēl viens pierādījums, ka galvas noliekšana ir saistīta ar uzmanības pievēršanu konkrētajam uzdevumam.

Lai gan pētījuma rezultāti balstās borderkolliju uzvedības izpētē, pētnieki neuzskata, ka priekšmetu nosaukumu iegaumēšanas un atcerēšanās talants un prasme būtu specifiska tieši šai šķirnei. To pētnieces Droras komanda pētījusi arī, piemēram, vācu aitu suņu un pekiniešu vidū.

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form