Jau pašā gada sākumā apmeklētāji varēja vērot, kā aug pelēkā ronīte Irbe, kura pavasarī, aprīkota ar satelītraidītāju, uzsāka patstāvīgas gaitas jūrā. Vislielākās bažas un arī prieku sagādājušas Āfrikas lauvas, kas pēc 22 gadu pārtraukuma atkal deva iespēju Rīgas zoodārzā priecāties par lauvēnu nerātnībām un salīdzināt tās ar citu "kaķēnu" – lūsēnu delverībām. Savukārt lamas vikunjas un baltpurna brieži savas atvases laida pasaulē apmeklētāju acu priekšā un katrs varēja pabrīnīties, cik mundri jau pēc stundas mazie nagaiņi sekoja mātei. Turpretī purva valabiju un rudo ķenguru atvases, pabāžot galvu no somas, daudziem lika priekā sasist plaukstas – "re kur viņš ir!" Priecēja arī zoodārza filiāles "Cīruļi" vilku saime, izaudzinot septiņus brašus "pelēčus".
Pagājušajā gadā krietni papildinājās arī zoodārza putnu pulks, jo mazuļi veiksmīgi izšķīlās gan vainagdzērvēm, gan sarkankakla zosīm, gan arī pāviem, bet Rīgas zoodārza vēsturē pirmais Darvina nandu mazulis pasaulē nāca gada nogalē inkubatorā. Tomēr ne visus mazuļus apmeklētāji pamanīja. Tā, piemēram, kaķu lemuru mazulis mītnes klusumā izauga tā arī publiku neredzējis… Savukārt kinkažu, mākoņžurka un sīkausu lielais galago savus mazuļus izaudzināja Tropu mājas naktsdzīvnieku ekspozīciju krēslā.
Jāteic, ka daļa zoodārza kolekcijas vispār nav paredzēta plašai apskatei. Piemēram, inkubatoru un audzētavas telpas, kur izšķīlās un veiksmīgi izauga krietns pulciņš Jemenas hameleonu. Tāpat svešām acīm slēpti ir arī akvāriji, kuros aug savvaļā praktiski izzudušās zivtiņas šķeltspures un partulgliemeži, jo viņiem zoodārzā ir pavisam cita misija – sugas glābšana no pilnīgas izzušanas.
Zoodārziem ir visai ievērojama loma pasaules dabas daudzveidības saglabāšanā, jo virkne dzīvnieku sugu savvaļā ir kļuvušas kritiski apdraudētas un drošai to nākotnei nepieciešams veidot stabilas un ģenētiski pilnvērtīgas nebrīves populācijas. Savstarpēji sadarbojoties Eiropas zoodārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) ietvaros, Eiropas zooloģiskie dārzi daudzu sugu vairošanai un populāciju pārraudzīšanai izveidojuši apdraudēto sugu Eiropas programmas (EEP) un vēl virknes sugu turēšana nebrīvē tiek uzraudzīta ar sugu Eiropas un Starptautisko ciltsgrāmatu (ESB, ISB) palīdzību. Rīgas zoodārzs šobrīd līdzdarbojas 65 apdraudēto sugu Eiropas programmās un aptuveni 30 Starptautiskajās un Eiropas ciltsgrāmatās. Un īpašs prieks, ka krietns mazuļu birums pērn ir papildinājis arī šo, savvaļā nopietni apdraudēto, vai pat izzudušo sugu nebrīves populācijas – šķeltspures, partulgliemeži, sarkankakla zosis, rudais ķengurs, kaķu lemurs, Mišmi takins, baltpurna briedis, vikunja, Kērka dikdiki un daudzi citi.
Vairums mazuļu gan ir jau izauguši, bet jaunais gads nesīs atkal jaunus pārsteigumus, kuriem par lieciniekiem var būt ikviens, atnākot ciemos. Zoodārza ieejas kases ir atvērtas katru dienu no pulksten 10 līdz 16 "zaļajā režīmā".
