Ligzdošanas laikā liedaga putniem nepieciešama pastiprināta aizsardzība
Foto: Shutterstock

Latvijā ligzdo 222 putnu sugas. Liela daļa no tām maijā ierīko ligzdas un jūnijā jau perē mazuļus. Šajā laikā cilvēku un suņu klātbūtne nav vēlama, jo skaļa runāšana, klaigāšana, uz zemes esošās ligzdas samīdīšana, putnu trenkāšana, koku ciršana, zāģēšana utt. ir par iemeslu tam, ka pieaugušie putni pamet ligzdu ar neizperētajām olām, kas bez vecāku uzraudzības tiek izēstas vai citādi iet bojā. Mazuļu šķilšanās un augšanas periodā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti aicina dabā uzturēties ar pietāti – netrokšņot pašiem un necirst kokus, ļaujot putniem izaudzināt mazuļus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pētījumi liecina, ka putni cilvēku savā tuvumā uztver kā draudu. Pieaugušie putni pamet ligzdas, savukārt mazuļi bēgot noklīst no vecākiem. Ilgstoši saglabājoties ārējiem traucējumiem, ar laiku putni pamet agrāk izvēlētās teritorijas, vairs nedēj olas un neaudzina mazuļus, rezultātā sarūk sugas populācija.

“Dabas aizsardzības pārvalde ik gadu apkopo putnu sugu monitoringa datus, kas atspoguļo noteiktu aizsargājamo sugu populācijas stāvokli Latvijā. Pēdējos gados putnu monitoringa dati neiepriecina, jo putniem piemērotas dzīvotnes turpina samazināties. Tai pat laikā cilvēku labiekārtotas atpūtas un izklaides iespējas pieaug. Piemēram, liedaga smiltis ir vienīgā ligzdošanas vieta daļai retu putnu sugu, kam nav citas alternatīvas ligzdas veidošanai. Tāpēc esam slēguši trīs upju grīvas, lai palīdzētu putniem veiksmīgi izperēt un izaudzināt mazuļus, kas ļautu saglābt šo sugu populācijas Latvijā. Bet lai tas izdotos, aicinām arī pārējo sabiedrību būt saprotošiem un atbalstošiem – dabā netrokšņot, necirst kokus, nešķērsot putniem paredzētās teritorijas upju grīvās,” uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.

Dažas no sugām kļuvušas retas un pat apdraudētas, piemēram, mazais zīriņš Sternula albifrons, smilšu tārtiņš Charadrius hiaticula un upes tārtiņš Charadrius dubius. Lai veicinātu šo sugu populāciju atjaunošanos, šajā pavasarī ar Carnikavas, Talsu un Ventspils pašvaldību atbalstu pārvalde ir slēgusi daļu no Gaujas, Ķikana un Irbes upju grīvām.

Minētajās teritorijās ir izvietotas informatīvas zīmes, kā arī daļa teritorijas ir norobežota, atvēlot vispiemērotākās grīvu vietas putnu netraucētai ligzdošanai. Pārvalde aicina atpūtniekus, laivotājus, suņu saimniekus un makšķerniekus atpūtai un pastaigām pludmalē izvēlēties citas liedaga zonas.

Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Carnikava Dabas aizsardzības pārvalde Dzīvnieki Ventspils
0
Putni
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form