Rīgas zoodārza lūsēnus sauks Rūdis un Rasa
Foto: Publicitātes foto

7. septembrī Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā notikuši vārda došanas svētki tur mītošajiem lūšu mazuļiem, kurus jēkabpilieši nokristījuši par Rūdi un Rasu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jēkabpils jau vairāk nekā 10 gadus ir zoodārza lūšu aizbildņi, tāpēc lēmumu par vārdiem pieņem novada iedzīvotāji.

Teju četrus mēnešus vecajiem lūsēniem, kurus 13. maijā sagaidīja vecāki Dadze un Rubīns, jēkabpilieši iesniedza ap 300 vārdu ierosinājumus, bet par trim puikas un trim meitenes vārdiem iedzīvotāji varēja nobalsot. Viņu izvēli atklāja Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš saņēma novadam piešķirto krustvecāku apliecību un pienākumu popularizēt lūšus Rūdi un Rasu kā Jēkabpils talismanus.

Krustvecāki, protams, ieradās ar dāvanām. Rīgas Zoodārzs saņēma Jēkabpils novada jauno karogu, kuru rotā lūsis, bet krustbērni – gaļas "torti" un volejbola bumbas.

Kā pastāstīja volejbola komandas "Jēkabpils Lūši" kapteinis Dāvis Melnis, tās ir ļoti īpašas – ar vienu bumbu komanda 2019. gadā izcīnījusi Latvijas volejbola čempionu titulu, savukārt otra bijusi daudzu junioru komandas spēlētāju pirmā bumba. To mazuļi saņēma reizē ar novēlējumu būt veseliem, justies droši, augt un lai cilvēki nāk, skatās un novērtē – viss, kas ir svarīgi arī katram volejbolistam.

Lūsēnu tēvam Rubīnam 12 Rīgas Zoodārzā pavadīto gadu laikā bijuši 20 pēcnācēji, savukārt Dadzei dzimuši pieci mazuļi. Kopā ar viņiem mīt arī pagājušajā pavasarī dzimusī lūsēnu vecākā māsa Dora.

Rīgas Zoodārza Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko stāsta, ka ģimene satiek labi – kā jau lielā ģimenē, mēdz būt arī strīdi, taču tie ātri beidzas. Rubīns ir ļoti nosvērts tēvs, bet, kad mazuļi draiskojas, pieklājīgā vecuma dēļ viņš labāk paiet maliņā un ar visu ļauj tikt galā Dadzei.

Rīgas Zoodārzs piedalās starptautiskajā apdraudēto lūšu sugas uzturēšanas un vairošanas Eiropas programmā (EEP), kas nodrošina apdraudēto sugu saglabāšanu nebrīvē. Rīgā dzimušie lūši ne vien nokļuvuši daudzos pasaules zoodārzos – Somijā, Ukrainā, Japānā, Austrijā un citur –, bet arī palīdzējuši atjaunot lūšu savvaļas populāciju Polijā.

Tā kā abi vecāki nokļuvuši nākuši no savvaļas, tiem Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šī pāra pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projektam.

Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.