Kā izvēlas dzīvniekus, kuri dzīvos Rīgas zoo

Kā veidojas kolekcija un kā izvēlēti dzīvnieki, kurus pārvest dzīvošanai zoodārzā, stāsta RNZD dzīvnieku kolekcijas vadītāja Guna Vītola.

Rīgas Zooloģiskajā dārzā pašlaik mitinās vairāk nekā 2000 dzīvnieku, un tās ir vairāk nekā 400 sugas. Turklāt atsevišķi netiek skaitīti kukaiņi un zivis, kuras ir dzīvdzemdētājas. Jaunu dzīvnieku sugu izvēle ir kolektīvs darbs, jo iesaistīti daudzi zooloģiskā dārza speciālisti – dzīvnieku kopēji, dzīvnieku nodaļu vadītāji, veterinārārsti, izglītības un informācijas nodaļas darbinieki, tehniskie darbinieki, dzīvnieku kolekcijas vadītāja, galvenais zoodaļas vadītājs un arī zooloģiskā dārza valde. Sagatavošanās jaunu sugu uzņemšanai var būt sarežģīta un ilgstoša, atvešana ir pati pēdējā daļa jaunas sugas saņemšanas procesā.

Kolekcijas veidotājiem ir trīs virzieni, pēc kā tie izvēlas dzīvniekus zooloģiskajam dārzam. Pirmkārt, viena daļa dzīvnieku ir tādi, kuri dzīvo mūsu reģionā. Otrkārt, tie ir dzīvnieki, kuriem ir nepieciešama vairošana nebrīvē. Treškārt, zooloģiskais dārzs vēlas cilvēkiem stāstīt par dabas daudzveidību, cenšoties kolekcijā iekļaut dažādas dzīvnieku grupas – bezmugurkaulniekus, abiniekus, putnus, zīdītājus un citus.

RNZD ir Eiropas Zoodārzu un akvāriju asociācijas (EAZA) dalīborganizācija. Dalība EAZA uzliek pienākumu ievērot standartus gan dzīvnieku labturībā, gan citās zoodārza darbības jomās. Saskaņā ar EAZA mērķiem Rīgas zoodārzs uzņēmies piedalīties bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, ieguldīt resursus dabas aizsardzības projektos un veikt darbu vides izglītībā.

Asociācijas dalīborganizācijām dzīvnieki ir bez maksas – saņēmējam jānodrošina dzīvniekiem nepieciešamie turēšanas apstākļi, atbilstoša barošana un kopšana, kā arī jāapmaksā izdevumi par dzīvnieka pārvešanu, kas nav lēti. Dzīvnieku apmaiņa nenotiek tikai starp diviem zoodārziem, lielākoties Rīgas Zoodārzs dzīvniekus dod vienam zoodārzam, bet saņem no cita zoodārza.

Ir daudzi un precīzi noteikumi, kas nosaka, vai zooloģiskajā dārzā var uzņemt konkrētus dzīvniekus. Tajā skaitā arī veterinārija (Rīgas Zooloģiskajam dārzam ir pašam sava veterinārā klīnika) un uzstādījums, ka zoodārzam jābūt izglītojošam. Lielu lomu kolekcijas veidošanā ieņem finansiālie apsvērumi un apstākļi, kādus zoodārzs var nodrošināt. Piemēram, 2020. gadā RNZD 40 procentus finansējuma nopelnīja ar biļetēm. Apmēram 50 procentu sniedz Rīgas pilsēta, un tad ir neliela daļa no valsts – no Vides aizsardzības fonda, jo zooloģiskais dārzs pilda arī citas funkcijas. Piemēram, ja Dabas aizsardzības pārvalde vai muita konfiscē kādu dzīvnieku, tad to nodod uz dzīvi zooloģiskajā dārzā, protams, ja ir iespēja tam nodrošināt apstākļus atbilstoši visiem labturības standartiem.

Lielai sabiedrības daļai ir radies jautājums – kādēļ no zoodārza tika aizvesti ziloņi un vai kādreiz tos vēl redzēsim dzīvnieku kolekcijā? RNZD ziloņu mītne, kas celta 1914. gadā un veidota atbilstoši tā laika izpratnei par dzīvnieku labturību, neatbilst ziloņu turēšanas pamatprasībām. 2003. gadā Eiropas lielākais zilonis Radža no Rīgas Zooloģiskā dārza tika pārvests uz dzīvi Emmenas zoodārzā, kurā nodzīvoja vēl 10 gadus un radīja 12 pēcnācējus.

Lai veidotu pēc iespējas interesantāku dzīvnieku kolekciju, tās veidotāji mēģina atšķirties no citiem tuvumā esošajiem zoodārziem, mūsu gadījumā – no Lietuvas un Igaunijas. Vēl pavisam nesenā pagātnē Rīgas Zooloģiskajā dārzā bija iespēja aplūkot arī lāčus, – par brūno lāču atgriešanos kolekcijas veidotāji ir domājuši, taču leduslāči, visticamāk, vairs nebūs sastopami. Kādēļ? Pirms pāris gadiem Tallinas zoodārzs uzcēla lielu, ļoti labu balto lāču kompleksu, tāpēc, domājot par apmeklētājiem un, ņemot vērā arī mārketinga stratēģiju, Rīgas zoodārzs cenšas darīt nedaudz citādāk nekā kaimiņi un veidot nedaudz atšķirīgāku zoodārza kolekciju, kas arī ir kā prasība no Rīgas pilsētas – piesaistīt vairāk tūristu.