Kut gan vairums "racēju" apgalvo, ka ar metāla detektoriem niekojas tikai izklaides pēc, tomēr ne vienmēr tā ir patiesība: Latvijā zeļ nelegālo vēstures artefaktu melnais tirgus. Kāds senlietas meklē mērķtiecīgi un pārdod tās internetā vai tirdziņos, kāds vienkārši atbrīvojas no liekiem priekšmetiem, lai izbrīvētu vietu jauniem atradumiem. Saskaņā ar "Delfi" novērojumiem, pārdošanā ir teju viss – sākot no sarūsējušiem nenosakāma pielietojuma priekšmetiem, kurus foruma "Antik-war" lietotāji dēvē par "izrakteņiem" (копаниной), līdz pat Pirmā un Otrā pasaules kara ieročiem un arheoloģiskām senlietām, ko tirgot un glabāt aizliegts ar likumu.
Saskaņā ar likumu Latvijā ir aizliegts uzglabāt un pārdot priekšmetus ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot. Latvijas teritorijai raksturīgie senlietu paraugi, kas lielākoties pakļauti nelikumīgai tirdzniecībai, ir norādīti "Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu katalogā". Pārējās senlietas drīkst gan pārdot, gan uzglabāt. Tomēr, lai izvestu no valsts priekšmetus, kas vecāki par 100 gadiem, kā arī par 50 gadiem vecākus priekšmetus, kas saistīti ar Latvijas kultūras vēsturi, ir nepieciešama īpaša atļauja. Turklāt Latvijā ir aizliegta arī ieroču vai to detaļu brīva tirdzniecība – lai nebūtu iespējams sakomplektēt ieroci no daļām.
"Vikinga piespraude" par 200 eiro
Senlietu un antikvāro priekšmetu apriti uzrauga Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP). Tajā Jāņa Asara vadībā strādā ekspertu komanda, tostarp arheologs Mārcis Kalniņš un eksperte Agnese Černaja. Kultūras priekšmetu aprites nodaļa tika izveidota pavisam nesen, 2020. gada sākumā. Tā atrodas Vecrīgā – ēkā, kas noslēpusies aiz viduslaiku arhitektūras kompleksa "Trīs brāļi".
NKMP izsniedz atļaujas par 100 gadiem vecāku priekšmetu, tostarp arī arheoloģisku senlietu, izvešanai no valsts. Bet, pēc Kalniņa teiktā, "racēji" visbiežāk nonāk pārvaldes uzmanības lokā ne jau tādēļ, ka viņu atradumi tiek izvesti no valsts, bet gan par senlietu nelikumīgu glabāšanu un pārdošanu Latvijas teritorijā.
Intervijas laikā Asaris parāda biezu mapi ar nu jau slēgtas krimināllietas dokumentiem, kuras ietvaros policija veikusi kratīšanu pie viena no "melnajiem mantračiem", atsavinot iespaidīgu seno artefaktu kolekciju: monētas un vērtslietas vairāk nekā divu tūkstošu eiro vērtībā. Starp atradumiem atrodama arī 17. gadsimta bronzas sakta (pēc Nacionālā vēstures muzeja datiem, aptuveni 100 eiro vērtībā; šādas saktas fragmenta vērtējums – 35 eiro).
