Ksenija Koļesņikova, Alīna Semeņihina
Rakt vai nerakt?
Jautājumi, ko uzdot arheologiem-amatieriem
Ko iesākt, zemē atrodot senlietu vai sprādzienbīstamu priekšmetu? Ko drīkst paturēt sev, un kas būs jādala ar valsti? Vai patvaļīga izrakumu veikšana maz ir likumīga? Portāls "Delfi" stāsta par to, kas jāzina, ja gribi nodarboties ar "rakšanu".
Ko darīt ar atradumiem? Kādus priekšmetus drīkst paturēt sev, bet kādi jānodod valstij?

Likumā noteikts, ka par objektiem, kuri atrasti zemē, virs zemes, ūdenī un kuriem varētu būt vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība, kā arī par to atrašanās vietu un apstākļiem atradējam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu dienu laikā jāziņo Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei.

Senie priekšmeti, kas datēti ar 17. gadsimtu ieskaitot, pieder valstij, tos nevar paturēt sev. Senie priekšmeti ir artefakti, kas radīti cilvēka apzinātas darbības rezultātā, piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, sadzīves priekšmeti, keramika, monētas, veseli vai to fragmenti.

Ja atrodi sprādzienbīstamu priekšmetu, par to jāziņo tuvākajā policijas iecirknī vai pa tālruni 112.

Senlietas ir cilvēka apzinātas darbības rezultātā radīti priekšmeti – artefakti (piemēram, rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas veselā vai fragmentārā veidā).
Es gribu nodarboties ar arheoloģiju. Kādas ir manas iespējas?

Lai kļūtu par "legālu" arheologu un piedalītos izrakumos, ir jāiegūst atbilstoša izglītība. Reizēm Latvijas Arheologu biedrība izrakumu darbos iesaista arī brīvprātīgos bez iepriekšējas pieredzes.

Ir arī iespēja piedalīties meklēšanas vienību ekspedīcijās. Lielākā meklēšanas vienība Latvijā ir "Leģenda", aktīvi darbojas arī meklēšanas organizācijas "Zvaigzne" un "Patriots".

Turklāt ir atļauts meklēt priekšmetus (tostarp izmantojot metāla detektoru) uz savas zemes un ar īpašnieka atļauju arī svešā zemē, bet tikai tādā gadījumā, ja šai teritorijai nav piešķirts kultūras pieminekļa statuss.
Kultūras pieminekļi ir valsts tiesiskajā sistēmā noteiktā kārtībā reģistrēta kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisku notikumu un ievērojamu personu darbības vietas), ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst valsts, kā arī starptautiskām interesēm.
Gribu nopirkt metāla detektoru. Vai ir likumīgi to izmantot?

Metāla detektoru var iegādāties legāli, piemēram, interneta veikalos (un pat iznomāt). Ierīces priekšmetu un materiālu blīvuma noteikšanai (tostarp metāla detektorus) nav atļauts izmantot kultūras pieminekļu izpētei, ja vien nav saņemta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauja.
Tāpat metāla detektorus bez nekustamā īpašuma īpašnieka (valdītāja) atļaujas aizliegts izmantot arī kultūras pieminekļa aizsardzības zonā. Ap kultūras pieminekļiem, kuriem nav noteiktas aizsardzības zonas, un jaunatklātajiem kultūras pieminekļiem lauku apdzīvotajās vietās ir aizsardzības zona 500 metru attālumā, bet pilsētās – 100 metru attālumā. Kultūras pieminekļu aizsardzības zonā darbības, kas ietekmē kultūrvēsturisko vidi, drīkst veikt tikai ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atļauju.
Ko iesākt, ja priekšmets atrasts uz svešas zemes?

Ja zeme pašam meklētājam nepieder, lai tajā rosītos ar metāla detektoru, vajadzīga zemes īpašnieka, lietotāja, valdītāja vai apsaimniekotāja atļauja. Pretējā gadījumā atradums piederēs zemes īpašniekam.

Vēl Civillikums nosaka: "Kas uz svešas zemes nejauši atradis apslēptu mantu, iegūst pusi no tās, bet otra puse piekrīt zemes īpašniekam."
Kas notiks, ja nolemšu mantu pārdot vai paturēt sev?

Atradumus, kas datēti ar 17. gadsimtu vai ir vecāki, nedrīkst glabāt, pārdot vai nelikumīgi izvest ārpus Latvijas robežām – par nelikumīgām darbībām ar valstij piederošiem artefaktiem draud brīvības atņemšana uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Par nelikumīgu mākslas priekšmetu un senlietu apriti (piemēram, izvešanu ārpus Latvijas bez atļaujas) likumā paredzēts brīdinājums vai naudas sods fiziskām un juridiskām personām no 100 līdz 1000 eiro.
No likuma viedokļa
Kultūras priekšmetiem ir īpaša un neatkārtojama nozīme – tie atspoguļo valsts vēsturi un identitāti, skaidro Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Kultūras priekšmeti atrodas valsts aizsardzībā. Par to nelikumīgu ieguvi, tirdzniecību un izvešanu ārpus Latvijas robežām pārkāpējs var tikt saukts pie administratīvās vai kriminālatbildības. Kultūras objektu apriti regulē Latvijas Republikas, Eiropas Savienības un plašāka starptautiska līmeņa tiesību akti.

Latvijā kultūras priekšmeti ir:

- arheoloģiskās senlietas – senatnē izgatavoti, kultūrvēsturiski nozīmīgi priekšmeti – rotaslietas, ieroči, darbarīki, iedzīves priekšmeti, keramikas izstrādājumi, monētas, tekstilijas u. c.;

- kultūras objekta, tostarp valsts aizsargājama kultūras pieminekļa, elementi, vēsturiskas relikvijas, mākslas darbi, seni rokraksti, reti iespieddarbi u. c.;

- mākslas un antikvārie priekšmeti, kas senāki par 100 gadiem;

- vēsturiski izveidojušies kompleksi, kolekcijas, kam ir nedalāma kultūrvēsturiska vērtība.

Latvijā senlietas, kas ir senākas par 17. gadsimtu, pieder Latvijas Republikai. Par objektiem, kas atrasti zemē, virs zemes, ūdenī, būvēs vai to daļās un atliekās un kuriem varētu būt mākslinieciska, arheoloģiska, zinātniska, vēsturiska vai citāda kultūras vērtība, atradējam piecu dienu laikā jāpaziņo Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei (NKMP).

Pēc "Latvijas Valsts mežu" (LVM) paustā, objektu meklēšana zemē, tostarp izmantojot metāla detektoru, ir iespējama tikai ar zemes īpašnieka atļauju. Par atradumiem LVM piederošajā zemē nedēļas laikā jāziņo policijai. "Latvijas Valsts meži" neizsniedz atļaujas priekšmetu meklēšanai LVM piederošajās teritorijās, jo tehniski nav iespējams kontrolēt to izmantošanu.
Vai, atrodot apslēptu mantu, varu cerēt uz kompensāciju no valsts?

No likuma viedokļa apslēpta manta ir visas zemē ieraktas, iemūrētas vai kā citādi noslēptas vērtīgas lietas, kuru īpašnieks notecējušā laika dēļ vairs nav uzzināms. Apslēpta manta, kas atrasta uz savas paša vai uz bezīpašnieka zemes, kļūst par atradēja īpašumu. Tomēr jāpatur prātā, ka visas senlietas, kas datētas ar 17. gadsimtu vai ir vecākas, būs jānodod valstij.

Ja atradējs atdod atrasto senlietu valstij (muzejam), viņam var izmaksāt atlīdzību. Bet tas katrā gadījumā tiek vērtēts individuāli - par to atbildīga Kultūras ministrija.
Kāds ir valstij nodoto atradumu tālākais liktenis?

Senlietas (ar datējumu līdz 17. gadsimtam ieskaitot) pieder valstij, un tās glabā publiskie muzeji.
Ja es kā kolekcionārs pērku senlietu, kas man draud, ja tā ir izrakta nelegāli?

Kolekcionāriem ir tiesības iegādāties tikai tās senlietas, kas reģistrētas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas datubāzē (to varēja izdarīt līdz 2013. gada 30. martam) un ir pārdevēja īpašums. Pārējās vērtslietas tiek uzskatītas par nelikumīgi iegūtām. Ja senlietu ir paredzēts izvest ārpus Latvijas robežām (piemēram, ja tā interneta izsolēs tiek piedāvāta ārvalstu pircējiem), tad kultūras priekšmeta eksportam ir nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas izsniegta atļauja.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.