Foto: F64

Šogad kampaņas "Mana jūra" ietvaros noskaidrots, ka ar atkritumiem vismazāk piesārņotās Latvijas pludmales atrodas Talsu, Limbažu un Dienvidkurzemes novados, bet netīrāko pludmaļu topā ierindojas Daugavgrīvas pludmale Rīgā un Jūrmalas pilsētas peldvietas.

Tīrāko pludmaļu TOP 5 pirmajā vietā ierindojas Engure ar 49 atkritumu vienībām uz 100 metriem, tai seko Lauču akmens pludmale Limbažu novadā (53 vienības), Miķeļtorņa pludmale Ventspils novadā (55 vienības), Mazirbe Talsu novadā (67 vienības) un Staldzene Ventspils pilsētā (75 vienības). Savukārt par pērnā gada tīrāko pludmali atzītā Kaltene šogad noslīdējusi uz 9. vietu ar 102 atkritumu vienībām pērn reģistrēto 36 vienību vietā.

Piesārņotāko pludmaļu topa augšgalā šogad ir Daugavgrīvas pludmale Rīgā ar 1352 atkritumu vienībām uz 100 metriem, apsteidzot pērnā gada uzvarētāju Majoru pludmali Jūrmalā, kura šogad ierindojusies “netīreļu” topa 2. vietā ar 1098 vienībām. Trešā ar atkritumiem piesārņotākā ir Liepājas centra pludmale, tai seko Saulkrastu centrs un Apšuciema pludmale Tukuma novadā. Vides izglītības pārvaldes un kampaņas “Mana jūra” vadītājs Jānis Ulme gan norāda, ka Daugavgrīvas pludmalē tikai trešdaļu savākto atkritumu radījuši apmeklētāji – šī teritorija “parāda lielu atkritumu akumulāciju no visas pilsētas, no kanalizācijas un upju ienesēm un blakus esošajām pašvaldībām. Tur ir daudz interesantu atkritumu veidu, kam galīgi nevajadzētu būt pludmalēs.”

Kampaņas “Mana jūra” Zaļās ekspedīcijas vadītāja Agate Albekeite stāsta, ka šogad ekspedīcijas komanda no 12. jūlija līdz 10. augustam maršrutā Ainaži-Nida veica 44 piekrastes vietu monitoringu, savācot kopumā 16481 atkritumu vienību.

Saskaņā ar Zaļās ekspedīcijas datiem par apsekotajiem novadiem, šogad vislabākā situācija ir Talsu novadā (152 vienības), tam seko Limbažu novads ar 156 vienībām, Dienvidkurzemes novads (288 vienības), Ādažu novads (295), Ventspils novads (300), Ventspils pilsēta (324) un Tukuma novads ar 361 vienību. Vairāk nekā 600 vienības atrastas Rīgas pilsētā, Saulkrastu novadā, Liepājas pilsētā un Jūrmalas pilsētā.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) standartiem, situāciju piekrastē var saukt par labu, ja atkritumu daudzums tajā nepārsniedz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem. Diemžēl neviena no Latvijas pludmalēm ne tuvu neatbilst noteiktajam labam jūras vides stāvoklim, atzīst Ulme. Kampaņas ietvaros šogad Zaļā ekspedīcija Latvijas pludmalēs savāca vidēji 375 atkritumu vienības – katrā pludmalē atkritumu “kokteili” veido 35 atkritumu veidi.

Absolūtais vairums jeb 75,7% pludmalēs sastopamo atkritumu ir plastmasa un dažādi polimēri, tiem seko papīrs un kartons (7%), metāls (6,7%), stikla un keramikas izstrādājumi (3%). Mazāk nekā 3% veido tādas frakcijas kā pārtikas atkritumi, koks, gumija, tekstils un apģērbs, kā arī ķīmiskas vielas. Atkritumu topa augšgalā ar lielu pārsvaru ir izsmēķi (32,2%), kas tiek klasificēti kā plastmasas atkritumi. Ulme situāciju ar smēķēšanas atkritumiem dēvē par slikto ziņu, jo to daudzums arvien palielinās – katros 100 pludmales metros atrodami 120 izsmēķi, kamēr 2020.-2022. gada vidējais rādītājs bija ap 113 vienībām. Turklāt izsmēķi atrasti pilnīgi visās monitoringa vietās. Izsmēķi ir viens no bīstamākajiem plastmasas atkritumu veidiem ar graujošu ietekmi uz vidi, jo ir nozīmīgs mikroplastmasas avots.

Ulme norāda, ka depozīta sistēmas ieviešana radījusi pozitīvas iezīmes – salīdzinot ar 2020.-2021. gada periodu, pērn un šogad pludmalēs izmesto plastmasas pudeļu apjoms samazinājies par 60%, stikla pudeļu kļuvis par 15% mazāk, bet alumīnija skārdeņu skaits sarucis par 47%.

Kampaņas “Mana jūra” organizatori novērojuši, ka situācija ar atkritumu daudzumu pludmalēs Latvijā turpina pasliktināties par spīti dažādiem pašvaldību ieviestajiem uzlabojumiem apsaimniekošanā, jo trūkst dažādu preventīvu un izglītojošu pasākumu, arī inovāciju. Jānis Ulme norādīja, ka turpmāk būtu ieteicams valsts atbalsta mehānismus piekrastes apsaimniekošanā sasaistīt ar rezultātiem pludmales tīrības uzlabošanā. Viņš uzskata, ka risinājumi jāmeklē tieši ar plastmasas apriti, jo tā veido teju 80% no visiem pludmalēs atrodamajiem atkritumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Alise Vecozola stāsta, ka ekspedīcijas laikā savāktie dati tiks izmantoti, lai sagatavotu precīzas piesārņojuma kartes, izstrādātu priekšlikumus un rīcības plānus piesārņojuma mazināšanai. Jau šobrīd ministrija sadarbojas ar vairāk nekā 20 partneriem, lai izglītotu sabiedrību par vides piesārņojumu un veidiem, kā to mazināt. “Mēs cenšamies apelēt pie iedzīvotāju komforta – vai tiešām vēlamies gulēt atkritumos?” saka Vecozola.

Zaļās ekspedīcijas mērķis ir vākt datus par reālajiem piekrastes piesārņojuma apmēriem un uz to pamata meklēt risinājumus ilgtspējīgai piekrastes apsaimniekošanai. Zaļajā ekspedīcijā varēja piedalīties ikviens interesents, izvēloties interesēm un iespējām atbilstošu ekspedīcijas posmu. Kopumā šogad ekspedīcijā piedalījās vairāk nekā 400 dalībnieku.

Kampaņu "Mana jūra" īsteno nodibinājums Vides izglītības fonds sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un piekrastes aizsardzībā ieinteresētajām pašvaldībām. Kampaņas ''Zaļā ekspedīcija'' tiek īstenota Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. – 2020. gada projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!