Foto: Publicitātes foto/Neste Latvija
Ūdeņos nozaudēto zvejas rīku jeb t.s. "spoku tīklu" atrašana un identificēšana ir viens no pirmajiem posmiem ceļā uz tīrāku Baltijas jūru, taču to izcelšana no ūdeņiem ir tehniski sarežģīts un arī bīstams process. Taču augusta izskaņā pirmo reizi no Baltijas piekrastes ūdeņiem – Engurē – tiks organizēta pirmā spoku tīklu izcelšana no jūras.

Latvijā līdz šim no nozaudētiem zvejas rīkiem, kas apdraud zemūdens iemītniekus, ir attīrīti vien iekšējie ūdeņi, bet Baltijas jūrā pamesto tīklu savākšana ir kavējusies tehniski sarežģītā procesa dēļ. Tomēr augusta izskaņā "Neste Latvija" sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Jūras akadēmiju un RTU Zinātnes un inovāciju centru pirmo reizi organizēs spoku tīklu izcelšanu no jūras.

Foto: Publicitātes foto/Neste Latvija

Engures ostas pārvaldnieks Jānis Megnis skaidro, ka projekta ietvaros no nozaudētajiem zvejas tīkliem tiks attīrīts neliela velkoņa vraks, kas atrodas aptuveni 20 metru dziļumā un nepilnu 2 jūras jūdžu jeb 3,6 kilometru attālumā no Engures ostas vārtiem.

“Šādā dziļumā darbu ietekmē un vienlaikus sarežģī vairāki apstākļi. Kā viens no būtiskākajiem jāmin laikapstākļi – vēja virziens, āra gaisa temperatūra, viļņošanās, zemūdens straumes, ūdens temperatūra, kas svārstās no 6 līdz 9 grādiem un redzamība ūdenī, kas ir vien 0,5 līdz 1 metrs," skaidro Megnis.

"Arī paši nozaudētie zvejas rīki ierobežotas redzamības apstākļos rada nopietnu apdraudējumu nirējiem. Šī iemesla dēļ vraka attīrīšanu no tīkliem veiks atbilstoši sagatavoti tehniskie nirēji. Zem ūdens darba laiku limitē nirēja gaisa rezerves un slāpeklis, kas veidojas nirēja asinīs spiediena rezultātā, ko, savukārt, ietekmē dziļums un nirēja zem ūdens pavadītais laiks. Neatkarīgi no gaisa rezervēm, viena nirēja lietderīgais atrašanās laiks zem ūdens 20 metru dziļumā ir aptuveni 45 līdz 50 minūtes, jo darbi tiks veikti bezkompresijas režīmā. Veicot dekompresijas režīma iegremdēšanos, šo laiku varētu paildzināt, taču tas ir tiešā mērā saistīts ar speciāli zemūdens darbiem pielāgotu kuģu, kuri ir aprīkoti ar barokamerām, piesaistīšanu darbu veikšanai. Šāds aprīkojums Latvijā ir tikai militāro struktūru rīcībā,” tīklu izcelšanas tehniskās nianses skaidro ostas pārvaldnieks.

Foto: Publicitātes foto/Neste Latvija

Kā norit tīklu izcelšana?

Paredzēts, ka vraku atbrīvos no tīkliem, vispirms sadalot tos fragmentos un ar piepūšamo boju palīdzību paceļot tīklu daļas virs ūdens. Pēc tam ūdens tīklu fragmenti ar nirēju laivām tiks nogādāti Engures ostā un nodoti RTU rīcībā pārstrādes iespēju izpētei. Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena, kura pati ir profesionāla nirēja, norāda, ka tīklu izcelšanas process ir jāuztic tikai profesionāļiem, jo tas ir ne vien sarežģīts, bet arī riskants process.

Nekad nevar zināt, kas tieši ir sapinies spoku tīklos – tur var būt iepinušās gan zivis un roņi, gan arī asi āķi. Tāpat arī ne mazāk svarīgs ir fakts, ka paši tīkli ir smagi, tāpēc jāveic nopietni sagatavošanās darbi, lai tīklus veiksmīgi izceltu no ūdens.
Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja

Kā Baltijas jūras lielāko izaicinājumu spoku tīklu izcelšanas kontekstā Magda Jentgena min jūras tumšos ūdeņus. Apgrūtinātās redzamības dēļ niršana Baltijas jūrā jāveic ar lukturiem, kas vēl vairāk sarežģī tīklu atkabināšanu un nogriešanu. Turklāt paši nirēju tērpi jau ir diezgan smagi, kas visu procesu padara fiziski smagāku.

Foto: Publicitātes foto/Neste Latvija

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!