Foto: Shutterstock
Esam raduši domāt par Latviju kā zaļu un tīru zemi, taču dati par pieaugošo mikroplastmasas piesārņojumu vidē rāda ne pārāk iepriecinošu ainu. Latvijā vairs nav palicis teju nevienas pludmales, kur nebūtu atrodami izsmēķi, kas ir būtisks mikroplastmasas piesārņojuma avots. Liela daļa smēķētāju pat nenojauš, ka izsmēķi ir ražoti no plastmasas, bet tajos esošās ķīmiskās vielas rada toksisku augsnes un ūdeņu piesārņojumu.

Lai pievērstu uzmanību izsmēķu ietekmei uz vidi un mikroplastmasas piesārņojuma problēmai Baltijas jūrā, no 31. augusta līdz 16. septembrim astoņās Baltijas jūras valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Zviedrijā un Somijā – norisināsies akcija “Save Our Sea” (Glābiet mūsu jūru). Tajā aicinātas piedalīties arī Latvijas piejūras pašvaldības, organizācijas un iedzīvotāji. Akcijas ietvaros tiks organizēta izsmēķu un citu plastmasas atkritumu savākšanu pludmalēs, kā arī paredzēti izglītojoši pasākumi iedzīvotājiem par izsmēķu pareizu utilizāciju. Akcijas norisi Latvijā koordinē kustība “Lielā talka”.

“Lielās talkas” vadītāja Vita Jaunzeme uzskata, ka efektīvākais veids, kā mazināt mikroplastmasas piesārņojumu dabā, ir izglītot cilvēkus, veidot viņos izpratni un apzinīgumu. Arī atkritumu vākšana, kaut kampaņveidīga, tomēr palīdz mazināt mikroplastmasas piesārņojumu.

Izsmēķi pāris gadu laikā vidē sairst, pārvēršoties mikroplastmasā, un tad to vairs nav iespējams savākt. Tādēļ izsmēķi jāsavāc, kamēr vēl tie ir vienā gabalā.
Vita Jaunzeme, kustības "Lielā talka" vadītāja

Latvijas jūras piekrastes atkritumu monitorings, ko jau vairākus gadus kampaņas “Mana jūra” ietvarā veic Vides izglītības fonds (VIF), apliecina – situācija pasliktinās. Ja vēl pirms dažiem gadiem ne visās pludmalēs mētājās izsmēķi, tad šogad tie atrodami visās apsekotajās teritorijās (vidēji 120 vienības uz katriem 100 metriem). VIF vadītājs Jānis Ulme stāsta, ka šajos skaitļos neietilpst t.s. “salti” jeb vienreizlietojamās e-cigaretes – to skaits pludmalēs pagaidām neesot liels, bet tuvākajos gados to daudzums vidē varētu pieaugt. Tā kā e-cigaretes satur bateriju, tās nedrīkst izmest kopā ar sadzīves atkritumiem, bet jāutilizē bīstamo atkritumu konteineros, nemaz nerunājot par to izmešanu vidē.

Kā liecina organizācijas “Zaļā jostaaptauju dati, aptuveni ceturtā daļa smēķētāju izmet izsmēķus vidē vai kanalizācijā, bet 11% vispār nezina, ka izsmēķi piesārņo vidi. “Visās aptaujās secinām, ka smēķētāji neapzinās sava pieraduma kaitīgumu. Lielākā daļa domā, ka filtrs ir papīra gabaliņš, un nekas piesārņojošs tajā netiek saskatīts,” norāda “Zaļās jostas” pārstāve Aija Caune. Pēc organizācijas aplēsēm Rīgas lietusūdeņu notekās ik mēnesi nonāk vairāk nekā 3 miljoni izsmēķu, kas pēc tam nonāk dabā.

Smēķēšanas atkritumus aizliegts izmest notekūdeņu renstelēs vai noskalot tualetes podā, jo izsmēķos esošās indīgās vielas apdraud bioloģiskajās notekūdeņu attīrīšanas sistēmās esošos mikroorganismus, kas palīdz bioloģiski attīrīt ūdeni. Savukārt smalkās filtru šķiedras bieži izslīd cauri filtrācijas sistēmai un nonāk upēs. Tāpēc cigarešu izsmēķi vienmēr jāmet sadzīves atkritumu konteinerā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm katru gadu tabakas industrija pasaulē izraisa vairāk nekā 8 miljonus cilvēku nāvju, pazudina 600 miljonus koku, 200 000 hektāru zemes, 22 miljardus tonnu ūdens un rada 84 miljonus tonnu CO2 izmešu. Dažādu vides organizāciju apkopotie dati liecina, ka viens izsmēķis spēj saindēt ap 200 litriem gruntsūdens, bet pludmalēs un citu ūdenstilpņu krastos atrodamie smēķēšanas atkritumi veido ap 18-20% atkritumu vienību. Jau pirms vairākiem gadiem Eiropas Savienība (ES) izteikusi aicinājumu tabakas industrijai meklēt alternatīvas plastmasas filtriem, bet valdības mudinājusi ieviest ražotāju atbildības sistēmas.

Daudzās valstīs uzņēmumi darbavietās ievieš iniciatīvas, lai palīdzētu darbiniekiem atmest smēķēšanu. Piemēram, darba devējs aicina smēķējošos darbiniekus piedalīties atmešanas izaicinājumā, kā arī piedāvā profesionālu psiholoģisko palīdzību. Ir noskaidrots, ka tikai neliela daļa smēķējošo, kuri vēlas atbrīvoties no šī ieraduma, spēj to izdarīt paši saviem spēkiem, bet pārējiem nepieciešama ārēja palīdzība – sākot ar psiholoģisko atbalstu un nikotīna plāksteriem līdz pat ilgstošai medikamentozai ārstēšanai.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!