Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Agrā sestdienas rītā pa Māras dīķi graciozi brien zivju gārnis. Krastā izgūlies bariņš meža pīļu, tuvumā jož baloži, pa kādai sudrabkaijai, un mūsu ceļā lidinās arī upes zīriņš. Pāris minūtes – un sastaptas vairākas putnu sugas. Ornitologs Arnis Zacmanis, satiekoties norunātajā vietā, lai dotos putnu vērošanas pastaigā, uzreiz saka, ka būs vēl un daudz. Dodamies Mārupītes virzienā!

"Man nenāk prātā ar putniem bagātāka galvaspilsēta Eiropā kā Rīga," norāda ornitologs. Apsēžoties vien uz soliņa Māras dīķa krastā, desmit minūšu laikā var saskaitīt vismaz 10 dažādas putnu sugas. Un tas ir laikā, kad aktīvākais putnu dziedāšanas laiks jau beidzies. Pirms doties vērot putnus, mazliet gan jāsagatavojas.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Binoklis – putnu vērotāja labākais draugs

Vislabākais laiks, kad doties putnu vērošanas ekspedīcijā, ir ļoti agrs rīts – brīdi pirms saullēkta. Tad putni ir visaktīvākie, turklāt mazāk traucē parastie pilsētas transporta trokšņi. Mūsu pastaiga gan sākas nedaudz vēlāk – ap septiņiem rītā, taču daudzi putni aizvien aktīvi dzied. Dienas laikā tomēr dziedošo putnu daudzums un aktivitāte samazinās – lai gan ir sugas, kas aktīvi dzied visu dienu.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Pirmā lieta, kas noteikti jāņem līdzi putnu vērošanā, ir binoklis. "Binoklis ir absolūti svarīgs. Bez binokļa putnu vērotājs praktiski nav vērotājs, tas ir kā mikrobiologs bez mikroskopa," saka Arnis Zacmanis. Ar viņa gādību tieku pie sava binokļa arī es – lūk, ko nozīmē doties putnu pastaigā ar pieredzējušu ornitologu!

Bet kas vēl? Lai veidotos kaut neliela izpratne par to, kādu putnu tad esi novērojis, talkā nāk mūsdienu tehnoloģijas. Ir vairākas lietotnes, kas pēc putna balss vai tās audioieraksta atpazīst putnu dziesmas, pat ja tās mežiņā pārklājas. Šoreiz pastaigas laikā Arnis kā piemēru demonstrēja "Merlin". Šajā lietotnē var lejupielādēt mūsu reģiona putnu dziesmu pakotni, turklāt – iestādot nosaukumus latviešu valodā. Tas palīdzēs orientēties vēl jo labāk. Zemāk video var redzēt piemēru, kā ērti lietotnē atpazinām putnu dziesmas pastaigas laikā gar Mārupīti.

Ornitologs gan iesaka nepaļauties uz lietotnēm simtprocentīgi. Tās aizvien kļūdās, turklāt putni mēdz atdarināt cits cita balsi, dziesmas arī mēdz būt ļoti līdzīgas. Vēl jo vairāk jāspicē ausis, ja tuvumā ir kāds sīlis, jo tas ir viens no putniem, kas mēdz mulsināt dabas vērotājus. Vēl noderīgu informāciju par putniem var atrast mājaslapā "Putni.lv", kā arī "Dabasdati.lv". Un, protams, ja ir labs fotoaparāts ar teleobjektīvu (vai viedtālrunis ar izcilu kameru), tad redzētos putnus var nofotografēt, lai pēcāk vēlreiz pārbaudītu, kura suga novērota. Noteikti ieteicams sākumā izmantot iespējas doties ekskursijā ar putnu pazinējiem. Tad, kad parādītas un iepazītas pārdesmit sugas, pārējās jau padodas daudz vieglāk.

Kādu sugu putni laidelējas gar Māras dīķi un Mārupīti?

Kā jau raksta sākumā minēju, pie paša Māras dīķa jau agrā rītā var sastapt pilsētas ūdeņiem raksturīgos putnus – meža pīles. Ar savu klātbūtni pagodina staltais zivju gārnis, laidelējas kāda sudrabkaija, pilsētas videi tik ierastie mājas baloži, pilsētas zvirbuļi un arī lauku zvirbuļi, nemaz nerunājot par sudrabkaijām. Sastopam arī lielo ķīri, kajaku un upes zīriņu, kurš novērojams salīdzinoši retāk.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Zivju gārnis brokasto.

Taču īstā rosība sākas, kad šķērsojam Mārupes ielu, lai dotos gar Mārupītes krastu dziļāk Pārdaugavas mežonīgajā pusē. Šejienes iedzīvotājiem patiesībā nav nekur tālu jāiet, atliek vien atvērt logu vai iziet uz balkona – un novērojumi var sākties. Jau taciņas sākumā satiekam strazdus – gan mājas strazdu, gan melno mežastrazdu, kā arī pelēkās vārnas.

Nedaudz tālāk jau sastopam Latvijas nacionālo putnu – balto cielavu. Vēl neredzam, bet dzirdam sarkanrīklīti. Tāpat ar dziesmām pagodina paceplītis un čunčiņš, kura dziesmiņa atgādina ritmisku skaitīšanu atbilstoši tā vārdam. Mūsu ceļā gadās arī lielā zīlīte un zilzīlīte, zaļžubīte.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Sarkanrīklīte visā savā krāšņumā.

Privātmāju rajonā sagaida skaista sastapšanās ar iedzelteno ķauķi. Tas sēž koka galotnē un lepni rāda savu dzelteno pavēderi. Un ļaujas pat fotografēšanai! Novērojam un dzirdam arī salīdzinoši retāko zaļo ķauķīti un daudzus melngalvas ķauķus.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Iedzeltenais ķauķis pastaigas laikā mūs pavisam pārsteidza ar savu klātbūtni.

Šajā pusē, protams, ir laba vide, kur redzēt dzeņus. Šoreiz gan mēs dzirdam tikai dižraibā dzeņa saucienus. Taču maršrutā netrūkst vecu, sausu koku, kurus dzeņiem kalt. Kur dzeni ieraudzīt aci pret aci, ja ļoti gribas? "Visur Rīgā, kur ir vecie koki, tur var meklēt. Tie ir gan kapi, gan parki. Mārupītes josla un Māras dīķa apkārtne ir ļoti laba vieta, jo te ir vecie, lielie koki. Visu gadu gar Mārupīti uzturas trīs dzeņu sugas – mazais dzenis, vidējais dzenis un dižraibais dzenis. Potenciāli varētu ielidot arī baltmuguras dzenis, bet nav gadījies redzēt," pastāsta ornitologs. Dzeņu laiks ierasti ir pavasaris, kad tie skaļi bļaustās (kā vidējais dzenis) vai aktīvi bungo.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Tālāk mežonīgākajā Mārupītes daļā ligzdo vistu vanags. Viņu gan neredzam, bet pastaigas laikā dzirdam. Šis plēsējs bieži sastopams medījam gan pie Māras dīķa, gan pie Mārupītes, ornitologs pat decembrī iemūžinājis, kā tuvējās skolas zālājā vanags plosa meža pīli.

Savukārt, metot loku jau atpakaļ uz Māras dīķa pusi, dzirdam žubītes un dzilnīti. Materiāla vākšanu ligzdai mums parāda vēl viens paceplītis, kurš skraida pa koka mizu ar pilnu knābi.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Paceplītis ar savu guvumu ligzdas būvēšanai.

Kad nonākam jau atpakaļ pie Māras dīķa, gaisā laidelējas svīres, kuras mēdz jaukt ar bezdelīgām. Arnis Zacmanis pastāsta, ka svīres ir apbrīnojami putni.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Svīre ar saviem asajiem spārniem.

To mazuļi māk ieslīgt dziļā, enerģiju taupošā miegā sliktos laikapstākļos, kad vecākiem grūti iegūt barību. Savukārt pieaugušie putni var gaisā noturēties ļoti ilgu laiku bez nolaišanās. Ir lasīts, ka ornitologi ar raidītāja palīdzību fiksējuši, ka svīre gaisā bez nolaišanās sabijusi pat deviņus mēnešus.

Mūsu gandrīz piecus kilometrus garā pastaiga te arī noslēdzas. Ar ornitologa palīdzību esam saklausījuši un ieraudzījuši 27 putnu sugas. Iespējams, pat vairāk. Un tas viss tepat Āgenskalna, Torņakalna un Bieriņu apkārtnē.

Cilvēks bez putniem un putns bez cilvēka – nekā

"Desmitiem tūkstošu gadu šajā reģionā mēs dzīvojam kopā. Un putni, protams, adaptējas. Tā pati grieze, ļoti iespējams, Latvijā gandrīz pavisam iznīktu, ja nebūtu lauksaimniecības, ja nepļautu zāli. Tad viņai būtu zāle par garu. Un lielākā daļa no putniem izmanto kaut ko no tā, ko radām mēs. Piemēram, nopļauts zālājs – tas ir barības galds, jo parasti dabā tik īsa zāle atrodama ļoti reti. Un tad tur izlien sliekas, vieglāk noķerami kukainīši. Brīnišķīga vieta," stāsta ornitologs.

Viena no labākajām sugām, kas raksturo cilvēka un putna mijiedarbību, ir baltais stārķis, kurš izmanto cilvēka veidotu lauksaimniecības ainavu. Lielajam putnam būtu grūti nepļautā, garā zālē, kas augstāka par cilvēka nabu, nolaisties un atrast barību. "Lielai daļai putnu patīk, piemēram, krūmu josla gar ceļiem vai tās pašas privātmājas, kas piedāvā citādu vidi, nekā būtu dabā. Man grūti iedomāties vidi, kāda tā būtu bez cilvēka saimniekošanas. Protams, būtu arī putnu sugas, kas no tā iegūtu, bet būtu ļoti daudz zaudētāju," stāsta Arnis Zacmanis.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Tas nozīmē, ka cilvēkam arī pret putnu jāizturas ar cieņu. Svarīgi netraucēt putnus ligzdās, neņemt olas, neaiztikt mazuļus, pat ja liekas, ka tie pamesti savā vaļā. Tas jāatceras, arī vērojot putnus. Daudz noderīgas informācijas var atrast Latvijas Ornitoloģijas biedrības mājaslapā un citos interneta resursos. Ornitologs norāda, ka laba putnu vērošanas taktika nav skriet pakaļ putniem, bet vislabāk pacietīgi labā vietā gaidīt, kad tie paši atlidos tuvāk vai pienāks. Novērošana vislabākā būs vietās, kur putni barojas, piemēram, ziemā tas būtu neaizsalstoša ūdens tuvumā. To noteikti nevajag darīt vietās, kur putni ligzdo, jo tā tikai traucēsi.

Kurp vēl doties vērot putnus Rīgas apkārtnē?

Iespējas Rīgā vērot putnus ir ļoti plašas. Labiem putnu pazinējiem Rīgā katram ir savas iemīļotās un labi iepazītās vērošanas vietas atkarībā no gadalaika, vai tas ir migrācijas, ziemošanas vai ligzdošanas laiks. Bez šajā ekspedīcijā pieminētā Māras dīķa un Mārupītes krastiem tādu ir ne mazums.

Kur vērot putnus Rīgā?

  • Pie jūras – Daugavgrīva un Mangaļsala.

  • Daugavas krastā, piemēram, Lucavsalā, Ķengaragā un Dārziņos.

  • Pie Torņakalna stacijas, kur šobrīd ir uzpludinājums, kā arī citās vietās, kur uz īsāku vai ilgāku laiku veidojas putniem pievilcīgi apstākļi.

  • Privātmāju kvartālos, kur ir daudzveidīga vide visu gadu, tostarp ziemā, kad pieejami ogu un ābolu pārpalikumi.

Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Krāšņais zivju dzenītis, kas sastapts pie Kīleveina grāvja.

Pēc mūsu pastaigas vērot putnus "Delfi" fotoredaktors Kārlis Dambrāns devās uz minēto Torņakalna uzpludinājumu. Kamēr vēl aktīvi nenorit būvdarbi, šeit var sastapt paugurknābja gulbju ģimeni un daudzus citus putnus, tostarp laučus, lakstīgalas, cielavas un dažādus ķauķus.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Par saturu atbild "Delfi Brand Studio".

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!