PROJEKTU PIEDĀVĀ
Sponsor Logo
Teksts: Līga Švāne
Lielu daļu savas dzīves mēs pavadām darbā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai profesionālā vide, kurā ikdienā uzturamies, būtu veselīga un pacilājoša, nevis depresīva un nomācoša. Mēdz sacīt, ka veikt darbu, kas sagādā prieku, ir privilēģija, un, iedziļinoties izteiciena būtībā, rodas jautājums – vai tas patiesi nozīmē, ka liela daļa cilvēku katru rītu ceļas ar nepatiku un dodas uz darbu, kas viņiem liek justies nelaimīgiem?
Tas, kā jūtamies darbā, lielā mērā ir atkarīgs ne tikai no mums pašiem, bet arī kolēģiem. Cieņpilnas un draudzīgas savstarpējās attiecības pavisam noteikti uzlabo darba vides kvalitāti, veicina produktivitāti un vēlmi vispār doties uz darbu. Lai gan mēs katrs esam personība, ir svarīgi atrast zelta vidusceļu, kas reizēm arī nozīmē pārkāpt pāri saviem principiem un vēlmei pierādīt savu taisnību. Kā nekļūt par kolēģi, kuru citi aiz muguras aprunā un nespēj izturēt, un kā sadzīvot ar dažiem īpašiem indivīdiem, kuriem vienmēr gribas otram sarkastiski iedzelt un tēlot gudrīšus, noniecinot citu spējas un viedokļus?

Atslēgvārds – komunikācija. Ir jārunā par problēmām un jārisina konflikti. Daudzi aizbildināsies, ka šāda atklātība var kļūt par iemeslu, lai tiktu atlaists un kristu citu kolēģu nežēlastībā, bet tad ir vērtīgi uzdot sev jautājumu – vai tiešām es vēlos ziedot vairākus savas dzīves gadus, atrodoties toksiskā darba vidē, kur savstarpēja necieņa ir norma?
"Mums katram ir lietas, kas citos mēdz kaitināt. Vienam tā var būt nemitīga runāšana, citam tā var būt balss, kas šķiet decibelu par skaļu, un vēl citu var kaitināt tavs viedoklis. Strādājot dažādās vidēs ar vairākiem kolēģiem, esmu sapratusi, ka šīs lietas ļoti atšķiras, un patiesībā es ieteiktu pārāk nedomāt par to, ka tu kādam varētu nepatikt. Kamēr netiek pārkāptas personīgās robežas, komunikācija ir cieņpilna un profesionāla, nevajadzētu pārāk uztraukties par to, ko citi domā. Darba vide mēdz būt arī sāncensību pilna. Tu darbā esi pamatā, lai apmainītu savus resursus pret atalgojumu un iegūtu pieredzi – pa ceļam. Darbs nav popularitātes konkurss. Darbā tu esi lielākoties ar cilvēkiem, kurus nevari izvēlēties. Ļoti iespējams, ka tev pašam kāds nepatīk. Ir jāprot nošķirt personīgo no profesionālā. Protams, apzināti nevajadzētu nevienu kaitināt, bet nevajag arī pārtraukt smieties, jo kādam īgņam tas nepatīk. Visu līdzsvarā!" pieredzē dalās radošā satura aģentūras "lemonade stand" stratēģe Lelde Dālmane.

Klusēšana par lietām, kas rada diskomfortu, nav pareizais ceļš. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka par tādiem sīkumiem kā pārāk skaļi smiekli, ķiķināšana vai čāpstināšana vajadzētu sarīkot "Cīņas kluba" (filma "Fight Club") cienīgu dūru izvicināšanu ar kolēģi, kurš nokaitinājis. Visbiežāk šie cilvēki pat neapzinās, ka kādam traucē strādāt.
Tādu lietu kā empātija, laiks, iedziļināšanās un pacietība trūkums mēdz būt galvenais klupšanas akmens savstarpējā komunikācijā. Situācijas mēdz būt dažādas, un nereti problēmas sakne slēpjas mūsos pašos – nespējā pārkāpt pāri savam lepnumam.

"Bieži vien ir grūti atkāpties no sava ego, atzīt, ka citiem ir taisnība, vai pat uzklausīt citus. Piemēram, es zinu, ka es mēdzu personīgi uztvert lietas, kas tādas nemaz nav. Atkārtošos, labākais veids, kā ar to tikt galā, – būt tiešiem. Darbs ir vide, kur pirmkārt jābūt profesionāliem, un nedrīkst aizmirst, ka bieži vien tas ir tikai darbs. Un tikai darbs nav tā vērts, lai sabojātu nervus, iedzīvotos mentālās un fiziskās slimībās, sabojātu attiecības vai karjeru. Tajā pašā laikā darbs ir vieta, kur augt, izpausties un sasniegt mērķus. Tā ir katra paša atbildība – nospraust robežas un risināt konfliktus," stāsta radošās aģentūras stratēģe.
Tas, kādu toni ieturēt, komunicējot ar kolēģiem, atkarīgs ne tikai no darbavietas un vides, bet arī paša kolēģa, ar kuru ir saskarsme.
Hierarhija
Uzņēmumos, kuros ir izteikta hierarhija, jābūt piesardzīgam ar to, kāds komunikācijas stils tiek izvēlēts.
Vienlīdzīga komunikācija
Ir arī daudz tādu uzņēmumu, kuros tiek sagaidīta vienlīdzīga komunikācijas forma, neskatoties uz ieņemamo amatu
Žanete Kļaviņa, "Delfi Brand Studio" kreatīvo projektu vadītāja
Komunikācija – tā ir atslēga visam, tai skaitā arī veiksmīgai un saliedētai komandai.

Mana pieredze šajā ir divējāda – esmu piedzīvojusi gan komandas sašķelšanos komunikācijas neesamības dēļ, gan komandas saliedētību pastiprinātas komunicēšanas dēļ. Šeit ne viens, ne otrs variants nav pareizs. Ir jāatrod vidusceļš. Komunicēt vajag, bet tas ir jādara gudri, neieslīgstot pārāk familiārās sarunās. Tiesa, arī bez tām nevar iztikt, jo tās mūs visus satuvina un rada iespaidu, ka uzticamies viens otram. Protams, šeit nav runa par ģimenes problēmu risināšanu kolektīvā, lai gan savā ziņā kolēģi reizēm spēj atvērt acis arī šādos jautājumos. Katrs gadījums ir citādāks. Tas, ko es ar šo visu vēlos pateikt – lai arī cik komunikabls tu esi vai neesi, vienkārši esi cilvēcīgs un patiess. Tas būs tavs trumpis, lai veidotos pozitīva un veselīga vide un saliedēta komanda.

Sievietes vispār ir ļoti dīvainas būtnes, jo to, kas darās viņu galvās, nekad nesapratīs vīrieši, un reizēm pat arī mēs pašas. Mēģinot izprast sieviešu prātus, pats nelabais var kaklu aplauzt. Mēs protam jebkuru izteikto vai klusībā nodomāto domu saprast vismaz desmit veidos un pieņemt par patiesību to veidu, kas atbilst tā brīža emocionālajam stāvoklim.

Mana recepte komunikācijai ar kolēģiem:
  • neturēt sevī sakāpinātas emocijas, tās vajag izteikt skaļi;
  • neapskaust komandas biedru uzvaras, bet priecāties par tām;
  • izvairīties no konfliktiem un tos risināt;
  • visbeidzot – būt pozitīvam, atbalstošam un gandarītam par to, kas esam un ko darām.
"Darba vidē, tāpat kā jebkurā citā vidē, labākā pieeja ir būt atklātiem un nekrāt problēmas sevī. Ja konflikts tiek risināts uzreiz, to visdrīzāk var atrisināt iesaistītās puses pašas. Ja tas ir audzis ilgu laiku, parasti nepieciešams kāds mediators – vadītājs vai kāds no personāldaļas. Labs vadītājs vai speciālists arī katrai situācijai un specifikai atradīs kā labāko komunikācijas veidu, tā arī labāko risinājumu," tā Lelde.
Kā rīkoties
Tūlītēja komunikācija
Svarīgākais noteikums – konflikti ir jārisina uzreiz, izslēdzot iespēju tiem samilzt. Ļoti daudzas nepatīkamas situācijas var atrisināt ar tūlītēju komunikāciju un problēmas izrunāšanu.
Jāreaģē savlaicīgi
Savlaicīgi reaģējot, konfliktu, visticamāk, varēs atrisināt bez citu cilvēku iesaistes un savstarpējo pārmetumu gūzmas. Strīdus situācijām, kuras nerisina, ir tendence pamazām augt, līdz tās pārvēršas vulkāna izvirdumā.
Rihards Janmers, "Delfi Brand Studio" jaunākais kreatīvo projektu vadītājs
Ar mazu, bet siltu smaidu, paslēptu lūpu kaktiņā, "čau, čau" dzestrajos ziemas rītos vai jociņš lietainajos rītos, svaigi pašizceptie kēksiņi, kas stāv uz galda malas, vilinot katru garāmgājēju piestāt un piešķilt kādu uguntiņu acīs, lai pirmie sakrājušies e-pasti vai darbi tiktu izdarīti ar uzviju! Patīkama darba vide ir viens no svarīgākajiem un pieprasītākajiem kritērijiem mūsdienās. Protams, ar laivu ezeru būtu viegli pārpeldēt, bet, ja, katru reizi pagriežoties, atklāj, ka tā pildās ar ūdeni, jo citi izlēmuši tajā izurbt caurumus, tad būs lemts apstāties un pamest laivu, cerot, ka pats neaiziesi pa burbuli.

Darbs cilvēkam vienmēr ir bijis asinīs – vai nu tā ir darbošanās vasaras mājdārziņā, sonāšu sacerēšana uz lakotām krēmkrāsas koka šūpolēm vai, saliekot galvas kopā ar kolēģiem, ideju radīšana nākamajiem projektiem. Mēs katrs esam citādāki, un tieši ar šīm atšķirīgajām interesēm, redzējumu un domām mēs spējam virzīt darbus uz priekšu un tos arī izveidot ļoti daudzpusīgus. No savas personīgās pieredzes varu teikt, ka ir vērts ieklausīties otrā, saprast dažādos komunikācijas stilus un veidot vidi, kas ļauj nebaidīties arī izteikt savas domas, lai viens otram ļautu celties augstāk un augstāk.
Atteikums tiek uztverts labāk, ja tas tiek paskaidrots. Piemēram: "Nē, šoreiz nevarēšu palīdzēt, jo man šonedēļ ir daudz darāmā un esmu jau saplānojusi savu laiku."
Zelta likums – nemelo, netaisnojies un nedod veltas cerības.
Cieņpilns "nē" vienmēr būs labāks nekā tāda frāze kā "šobrīd nē" ar cerību, ka varbūt kaut kad šai lietai atradīsies laiks vai resursi.
"Dienā ir tik stundu, cik ir. Un katra kapacitāte ir tik liela, cik ir. Bieži vien, piekrītot visam, kas tiek uzlikts uz galda, var nonākt situācijās, kad savi darbi paliek neizdarīti. Klišejiski, bet patiesībā vienīgais risinājums ir iemācīties teikt "nē". Ja šāda situācija izveidojas ar vadītāju, kuram "nē" neder, tad nepieciešams runāt par to, ka, iespējams, komandā ir pārāk daudz darbu un pārāk maz resursu. Ilgtermiņa risinājums visbiežāk ir papildu darbinieka pieņemšana darbā. Īstermiņa risinājums ir prioritāšu izrunāšana un izveidošana," norāda stratēģe.
Neļauj pārkāpt robežas
Tas, ka kolēģi viens otram izpalīdz, ir tikai normāli. Tomēr ir smalka robeža starp izpalīdzēšanu un situācijām, kad tava labsirdība un vēlme otram sniegt atbalstu regulāri tiek izmantota savtīgos nolūkos.
Izvērtē priorotātes
Vienmēr, uzņemoties papildu lietas, kas neiekļaujas darba pienākumos, jāizvērtē, vai palīdzēšana citiem nekļūs par nastu. Ir svarīgi rūpīgi plānot savu laiku un izvirzīt prioritātes. Palīdzēšana kolēģiem nedrīkst bremzēt tiešo darba pienākumu veikšanu.
Uzņēmuma vērtības
Tas, cik familiāri drīkst uzvesties darbā, atkarīgs ne tikai no katra uzņēmuma iekšējām vērtībām un filozofijas, bet bieži vien arī no darbības jomas. Ir jaunuzņēmumi, kuros virtuvē ir brīvi pieejams alus, un šādā vidē no darbiniekiem arī tiek sagaidīta brīva, nepiespiesta savstarpējā komunikācija (ar noteikumu, ka tas neietekmē darbadienas produktivitāti). Tikmēr juristu birojos familiaritāte nav pieņemama.
Zelta vidusceļš
Vidusceļš, lai nenošaut greizi: būt profesionālam un draudzīgam, tajā pašā laikā turpinot pret kolēģiem izturēties ar cieņu. Nepārkāpt robežas, bet izturēties tā, kā gribētu, lai izturas pret tevi.
Darbs un privātā dzīve
Ir svarīgi iemācīties darbu nošķirt no privātās dzīves. Pārāk liela vaļsirdība un mājas dzīves detalizēta izklāstīšana profesionālajā vidē nav labs tonis. Izņēmums varētu būt atsevišķi kolēģi, ar kuriem laika gaitā izveidojusies cieša draudzība. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka darba laikā jāapspriež privātās dzīves nianses.
"Ar dažādiem kolēģiem mēdz izveidoties dažādas attiecības, un arī es pati esmu ieguvusi tuvus draugus tieši no profesionālās vides. Saprotu vēlmi padalīties ar dažādām lietām, kas notiek ārpus darba vides, bet es uzskatu, ka vairumā gadījumu šīs lietas labāk ir paturēt pie sevis. Gadījumi, kad ir nepieciešams runāt par jebkāda veida privātām problēmām un izaicinājumiem, ir tad, kad tie tieši ietekmē darbu. Tad to labāk izrunāt ar tiešo vadītāju un personāldaļu. Mēs visi esam cilvēki ar dzīvi (un arī problēmām) ārpus profesionālās vides. Šad un tad tas ietekmē arī darbu. Tādos brīžos to nevajadzētu turēt pie sevis, tas mēdz ietekmēt mentālo veselību un radīt nevajadzīgu stresu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi saprast, ar kuru kolēģi par to runāt. Uzdot sev jautājumu: vai tas, ka izstāstīšu savu problēmu konkrētajam kolēģim, man kaut kā palīdzēs vai tomēr radīs papildu klapatas?" skaidro radošās aģentūras stratēģe.
Baumošana ne tikai profesionālajā sfērā, bet arī sadzīvē ir riebīgs un kaitīgs paradums, kuru vēlams izskaust.
Darba vide, kurā kūsā baumas, nav veselīga.
Darbinieks, kuru kolēģi aiz muguras aprunā, visticamāk, pats to arī jūt, un tas var sākt traucēt veikt tiešos pienākumus.
Pat ar visstiprāko nervu sistēmu apveltītajiem toksiskā darba vidē būs grūti saglabāt pozitīvismu un kvalitatīvi pildīt savus pienākumus.
"Vienmēr atcerēšos padomu, ko man teica vadītājs pirmajā darbavietā: "Ir svarīgi, lai darbā ir atbalsta sistēma. Tāpēc atrodi vienu cilvēku, kuram uzticies, un ar viņu izrunā visas sasāpējušās lietas – tev būs kāds, kas saprot problēmu, bet to zinās tikai viens cilvēks." Šis ir bijis vērtīgāks padoms, nekā man pašai sākotnēji šķita. Protams, šķietami vienkāršākā taktika darba vidē ir nebaumot un nerunāt par savām problēmām vai nesaskaņām. Bet realitātē notiek tā, kā notiek. Bieži vien ir problēmas, kas samilst, un tikai kolēģi izprot situāciju tik dziļi, lai varētu dot atbalstu un padomu. Ļoti gribētu uzsvērt, ka nevajag arī paturēt pie sevis pārāk daudz bažu. Par lietām, kas tieši skar darbu, vienmēr ir vērts parunāt vai nu ar vadību, vai personāldaļu. Viena lieta ir baumošana, un cita lieta ir problēmu risināšana. Tās ir jāmāk nošķirt un attiecīgi arī risināt," saka radošās sfēras pārstāve un piebilst – no baumām kopumā labāk turēties pa gabalu.
Kolēģiem nav jākļūst par labākajiem draugiem, tomēr elementāra cieņa ir būtisks priekšnosacījums, lai atrašanās darbā būtu patīkama. Savukārt no problēmām un konfliktiem nevis jābēg, bet tie ir jāizrunā un jārisina, lai nerastos lieka spriedze, kas var pamatīgi iedragāt kolēģu savstarpējās attiecības un darba kvalitāti.
Projekta "Misija: dedlains" ideja un realizācija: "Delfi Brand Studio". Raksti – Sabīne Košeļeva un Līga Švāne, redaktore – Kristīne Melne, dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Artis Dzundza.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.