PROJEKTU PIEDĀVĀ
Sponsor Logo
Teksts: Līga Švāne
Galvenais ir saņemties un sākt – šis ir vārdu salikums, kuru nākas dzirdēt gana bieži, un daudzi noteikti arī piekritīs, ka šī frāze ir ļoti patiesa. Bet kur gan rast motivāciju, kad darbi īsti nevedas un pienākumu izpildīšana tiek novilcināta vai atlikta uz pēdējo brīdi? Kā sevi pamudināt ķerties vērsim pie ragiem? Jo ilgāk darbi tiek atlikti, jo grūtāk sevi piespiest sākt darīt. Tādējādi veidojas apburtais loks, kas sev līdzi nes ne tikai nepadarītu pienākumu gūzmu, bet arī lieku stresu un trauksmi.
Smalkus pulksteņus darbina daudzi mazi zobratiņi un detaļas, katrai no tām ir svarīga loma kopējā mehānismā, un ar pienākumu izpildi ir līdzīgi – sākot ar mazumiņu, darbi pamazām ieskriesies, un pavisam drīz jau būs acīmredzams progress.
Iemesli tam, kāpēc trūkst motivācijas un ir tik grūti pieķerties darbiem, var būt dažādi. Lai risinātu problēmu, ir svarīgi vispirms pieņemt un apzināties tās esamību. Regulārai darbu atlikšanai un laika izniekošanai dažādām blakus lietām, kas nav saistītas ar tiešo pienākumu izpildi, var būt ļoti negatīvas sekas. Pievilti kolēģi un sirdsapziņas pārmetumi ir tikai dažas no tām. Protams, jāņem vērā arī cilvēciskais faktors – mums katram mēdz būt dienas, kad jūtamies iestrēguši un darbi nevedas uz priekšu. Tomēr, ja šādas dienas ir regulāri, kaut kas pavisam noteikti ir nogājis greizi.
Biežākie iemesli, kas mēdz būt pie
vainas motivācijas zudumam
Tiek darīts darbs, kas pašam nepatīk.
Toksiski kolēģi un neveselīga gaisotne darba vidē.
Bailes pieļaut kļūdas vai neattaisnot cerības.
Nav sajūtas, ka tiec novērtēts un esi noderīgs darbinieks.
Pārstrādāšanās (izdegšana).
Fiziskas vai psiholoģiskas veselības problēmas.
Izteikta hierarhija, kurā jūties zemākajā līmenī.
Neefektīva darbu plānošana (garas, bezjēdzīgas sapulces, vienkāršu lietu sarežģīšana utt.).
Nav izaugsmes iespēju.
Neredzi sava darba augļus.
Ēriks Radželis, "Delfi Brand Studio" kreatīvo projektu vadītājs
Motivāciju darbā var ietekmēt vide, fizioloģiski iemesli un emocionālā pašsajūta, bet šos pašus trīs iemeslus noteikti var attiecināt gandrīz katram "sabrukumam", ar ko mūsdienu cilvēks 2022. gadā var sastapties.

Sevi situācijās, kad darbi neiet no rokas, pieķeru sezonāli. Regularitātes dēļ vairs neuzskatu to par "radošo krīzi", bet gan cenšos saprast iemeslu – tā ir pārslodze, garlaicība vai bardaks. Iemesli šķiet diezgan pašsaprotami, bet man to definēšana ir svarīga, jo tā ļauj ātri piemeklēt risinājumu: pārslodzes gadījumā – deleģēt, garlaicībā – atrast izaicinājumu, bet bardakā – pārplānot un prioritizēt darbus. Tādi pat, iespējams, nedaudz banāli punkti ir katram, kurš kaut reizi dzīvē ir uzņēmies atbildību, bet uzskatu, ka, tikai vienkāršojot problēmu, var ar to operatīvi tikt galā, un tas ir būtiski brīžos, kad jau tā ar motivāciju ir pagrūti. Nevajag imitēt darbību ar papildus aktivitātēm un padziļinātu analīzi. Ja gribās ēst – paēd.
Plāno
Rūpīgi saplāno savu dienu. Pateicoties laika plānošanai un uzdevumu strukturizēšanai, tava ikdiena kļūs raita un labāk pārskatāma.
Darāmo darbu saraksts

Izveido darāmo darbu sarakstu un pie tā arī stingri pieturies.
Soli pa solim
Katru uzdevumu, kas jāpaveic, sadali vairākos posmos un soli pa solim sasniedz mērķi.
Ieklausies sevī
Esi godīgs pret sevi un mēģini ieklausīties savās sajūtās – kas ir tas, kas traucē strādāt? Varbūt pie vainas veselības problēmas vai privātās dzīves likstas?
Izvērtē padarīto
Pārskati un izvērtē savu progresu. Ja darba nedēļas izskaņā atskatīsies uz padarīto, tas var sniegt papildu motivāciju nākamajai nedēļai.
Atpūtas pauzes
Neaizmirsti par atpūtas pauzītēm un izkustēšanos, ja darbs ir sēdošs. Ik pa brīdim pāris minūtes atslābinies un mēģini nedomāt par darbu vispār.
Motivējoša mūzika
Izveido motivējošu darba dziesmu sarakstu. Daudziem saspringtās situācijās nepieciešama fona mūzika, kas palīdz sakopot spēkus. Tāpat arī piemērota mūzika var palīdzēt atslābināties.
Piedomā pie tā, ko ēd un dzer
Piemēram, pārāk liels kafijas daudzums var radīt trauksmi.
Apģērbs
Pievērs uzmanību savam apģērbam un vizuālajam tēlam. Sakopšanās pirms darba ļaus sākt dienu organizēti. Ja strādā no mājām, nepavadi visu dienu pidžamā!
Ja neviens no šiem padomiem nepalīdz, iespējams, ir pienācis laiks mainīt darbu vai profesiju. Darot darbu, kas patiešām patīk, ir vieglāk atrast motivāciju.
Kristīne Melne, "Delfi Brand Studio" galvenā redaktore
Lai kā pēdējo gadu laikā ir nodrillēts vārds "izaicinājums", tieši tie mani motivē. Jauni, nepieredzēti apstākļi, darba uzdevumi, kas sākumā šķiet nepaceļami, negaidīti šķēršļi, kas jārisina, pašu uzburtas projektu vīzijas, kas nav viegli sasniedzamas, bet, kad tas izdarīts, ir milzīgs gandarījums – šīs lietas ar jaunu sparu liek no rīta mājās vai birojā atsist vaļā datoru un mesties iekšā pienākumos.

Pirms vairākiem gadiem piedzīvoju situāciju, kad darbs vairs neradīja nekādu prieku un, banāli sakot, dzirksts acīs bija izdzisusi. Tobrīd pieredze un zināšanas ļāva sasniegt nospraustos mērķus bez liekas piepūles, rutīna bija ērta, varēju tā turpināt ilgi, bet – pieņēmu lēmumu darbu mainīt. To nekad neesmu nožēlojusi un iesaku ikvienam, ja ilgstoši ir sajūta, ka viss apnicis, darbiņš ir kaut kas, kas vienkārši jāizdara, kolēģi ir vainīgi pie visām ķibelēm, bet pats kļūsti arvien pelēkāks.

Otrs motivācijas valis man ir jaudīga komanda, ar kuru gribas satikties, kopā darīt darbus un arī smieties. Lai kāds solomākslinieks tu arī nebūtu, tieši komanda būs tā, kas tevi atbalstīs, iedrošinās, iedvesmos un pavilks augšā, kad dzīve spiež uz leju.

Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc ik pa brīdim vajag aprunāties ar tuvākajiem kolēģiem un ieklausīties viņu teiktajā, lai saprastu: "Jā, mēs vēl aizvien ejam vienā un pareizā virzienā!", un vajadzības gadījumā viens otru draudzīgi iedunkātu: "Hej, saņemamies, izdarīsim, pēc tam būs atelpa." Un tad atliek vien to ziloni pa gabaliņam apēst.
"Laika menedžments, palīdzības lūgšana, kad tas ir nepieciešams, un darīšana," savus motivācijas stūrakmeņus uzskaita TV personība, divu bērnu mamma un aktīva dzīvesveida entuziaste Baiba Vītiņa.

"Vienmēr cenšos saplānot laiku tam, kas man ir svarīgs. Sliecos domāt, ka laiks, lai pagūtu izdarīt sev svarīgo, ir jāieplāno, nevis "jāatrod". Situācijā, kāda ir man, kad mājās ir arī divi mazi bērni, vajadzības gadījumā saskaņoju laiku ar vīru, kad viņš pārņems manus pienākumus, vai lūdzu palīdzību vecvecākiem. Tāpēc mans ieteikums būtu atrast šādus cilvēkus un izveidot atbalsta sistēmu, kas sniegs palīdzīgu roku tad, kad tas būs nepieciešams. Un, protams, neko nedarot, nekas uz priekšu neiet. Tāpēc cenšos maksimāli izdarīt, cik ir manos spēkos. Pieturoties pie domas, ka neko nevari paspēt un nekam nav laika, pats tam beigās notici un vienkārši nedari," piebilst Baiba.

Atliekot darbus uz vēlāku, rodas nevajadzīgs stress, kas nodara kaitējumu mentālajai veselībai. Dzīvojot ar trauksmi par neizdarītajiem darbiem, nav iespējams pilnvērtīgi atpūsties un izbaudīt brīvo laiku.

"Ja tas ir īss video, ko varu darba vajadzībām kādam raidījumam uzfilmēt pati, pieraksts pie ārsta un citi tamlīdzīgi sīkumi, tad daru to uzreiz, lai vēlāk par to varu vairs nedomāt. Un, protams, atliekot darbus (arī tos šķietami sīkākos), darāmo darbu saraksts tikai aug, līdz ar to nevaru būt 100% klātesoša ar ģimeni, draugiem, kolēģiem, ja zinu, ka mani vēl gaida kaudze ar pienākumiem. Ja runa ir par lielāka apjoma darbiem, piemēram, maģistra vai bakalaura darbu, tad arī tos sāku rakstīt maksimāli laicīgi, lai gluži vienkārši saudzētu sevi un spētu arī izbaudīt ikdienu bez lieka stresa. Lielo darbu sadalu pa termiņiem, kuros to būs iespējams paveikt mierīgi," pieredzē dalās Baiba.

Atrunas, sevis salīdzināšana ar citiem un nekā nedarīšana – šie ir trīs klupšanas akmeņi, kas pamatīgi bremzē produktivitāti un izaugsmi. Pašam jānotic sev un, iedvesmas vadītam, jāveido kāds darbības plāns ar soļiem, ko darīt, lai savas vēlmes realizētu, nevis atstātu vien sapņa līmenī.

"Pati biju tā, kas domāja, ka man nekam nav laika. Pēdējā gada laikā pati sevi joprojām cenšos pārliecināt, ka, vairāk darot, var vairāk paveikt. Un tas tā patiešām ir! Šobrīd esmu bērna kopšanas atvaļinājumā ar gadu veco meitiņu un audzinu arī četrgadnieku, vedu uz dārziņu, pie dakteriem un tā tālāk. Paralēli piedalos divu raidījumu tapšanā, ieplānoju laiku sportam aptuveni piecas reizes nedēļā, tiekos ar draugiem, ģimeni, uzturu mīlošas attiecības ar vīru, saimniekoju pa mājām, dodos pastaigās, pagūstu arī palīdzēt draudzenei "palaist" viņas biznesa ideju – un tā varētu turpināt," pieredzē dalās TV raidījumu vadītāja. Tā vietā, lai meklētu atrunas, Baiba mudina rast iespējas pieņemt jaunus izaicinājumus un nesalīdzināt sevi ar citiem.
Radošas personības ieteikumi, kā sevi motivēt:
Labākais ieteikums reizē ir arī tāds kā sava veida moto: "Take the risk or lose the chance." (Uzņemies risku vai zaudē iespēju.)
Svarīgi ir atrast īsto "atslēgu", kas motivēs un sniegs prieku par to, ka darāmais ir paveikts. Kādam tā var būt pieredzes gūšana, citam – sevis lutināšana, jaunu iespēju rašana, atalgojums, jaunas paziņas utt.
Ja ir vajadzīga kāda īpaša motivācijas deva, pašam ar sevi jānoslēdz sava veida vienošanās, piemēram, ka par izdarīto būšu nopelnījusi/-is X (jaunu kleitu, algas pielikumu, atpūtu SPA, pieredzi un jaunus kontaktus utt.).
Galvenais ir tikt uz "īstā viļņa" un atrast prieku darot – vai tas būtu sports, darbs vai jauni hobiji. Atrodi to, kas tev liek justies labi, un izbaudi to. Ar laiku nebūs vairs vajadzīga īpaša motivācija, ja noķersi īstās emocijas un sajūtas.
Projekta "Misija: dedlains" ideja un realizācija: "Delfi Brand Studio". Raksti – Sabīne Košeļeva un Līga Švāne, redaktore – Kristīne Melne, dizains – Ralfs Eglītis, izstrāde – Artis Dzundza.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.