Dažādos laikos dažādi vērtēts, panākumu brīžos uz podesta celts, kaut aizkulisēs joprojām apsmaidīts, bobslejs ir bijis savdabīgs Latvijas sporta fetišs. Trakā profesora Rolanda Upatnieka degsmes dzīts, tas savulaik kļuva par latviešu inženērijas izaicinājumu, un pamazām apauga ar labiem sportistiem, zinošiem treneriem un spēcīgām tradīcijām, kuru centrā kā jaudīgs mūžīgais dzinējs savus zobratus griež Siguldas ledus trase.
Tomēr visam labajam reiz pienāk gals. Nu, vai vismaz krustceles, kur tāds ir viens no virzieniem (un pavisam noteikti – vieglākais...). Spico Latvijas bobsleja pilotu sērijā, kur Jānim Ķipuram un Zintim Ekmanim plūdeni sekoja Sandis Prūsis, Jānis Miņins, Oskars Melbārdis un arī Oskars Ķibermanis, iestājies nepieredzēts pārtraukums, un šobrīd nevienam nav atbildes, kas sagaida pēc tā. Ekonomika šūpojas, elektrības (ledus) cenas aug, jauno talantu trūkst. Pārdzīvojis ne vienu vien krīzi, Latvijas bobslejs dodas iekšā vēl vienā. Uz atgriešanos?
