Zīmīgs piemērs ir arī 2017. gada pasaules un 2018. gada Eiropas vicečempions daudzcīņā Oļegs Kozjakovs. Pirms diviem gadiem viņam skolas sporta stundā uzskrēja klasesbiedrs, sagādājot nopietnu savainojumu. Treneris Valērijs Velčinskis bija dusmīgs un pat šķietami novērsās no audzēkņa, bet, kad puisim tika piedāvāta apmaksāta iespēja apmeklēt kārtslēkšanas treniņus Rīgā, treneris to noraidīja. Pērn Kozjakovs finansiālu apsvērumu dēļ sāka strādāt par mehāniķi "Rīgas satiksmē" un nomainīja treneri.
Uzvaras mirklis sportā ir spožs un emocionāls. Bet kāds bijis ceļš līdz goda pjedestāla augstākajam pakāpienam? Kas notiek ar tiem, kas nesaņēma pirmo vietu un, iespējams, sportu pameta vēl pirms nostāšanās uz starta līnijas? Kur sporta sistēmā paliek bērns un kāda ir trenera loma viņa panākumos un veselības uzlabošanā? Par to lasi rakstu sērijā "Aiz pjedestāla"!
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv