Sieviete nodarbojas ar boksu - mūsdienās tas vairs nešķiet nekas neparasts. Taču sieviete, kas nodarbojas ar profesionālo boksu, joprojām ir reta parādība, jo karjeras dēļ nākas daudz ko upurēt. Bieži vien arī attiecības un ģimeni. Agnese Boža jau kopš bērnības neattiecina sevi uz sieviešu dzimumu, tajā pašā laikā viņai ir jau divdesmit gadus veca meita. Viņa sevi vispirms uztver kā personību, kā bokseri un kā treneri, nevis pieskaita sevi konkrētam dzimumam vai seksuālajai orientācijai. Augusta sākumā Agnese pēc vairāku gadu pauzes atgriezīsies ringā, jo bokss - tā ir atkarība.
Par savu karjeru profesionālajā boksā Agnese maksā ar vientulību. Viņa labi saprot, ka neviens partneris nebūtu gatavs samierināties ar desmito vietu viņas prioritāšu sarakstā, kas pilnībā pakārtots sportam. Nevienam vēl nav izdevies izkonkurēt boksu. Agnese domā, ka, visticamāk, tas nekad nemainīsies. Turklāt viņa pati nemaz nav gatava šādām pārmaiņām.
Atgriešanās ringā ir diezgan izplatīta parādība boksā. Agnese adrenalīna devas nepieciešamību raksturo kā atkarību. Bez tās dzīve šķiet bezgaršīga kā zupa bez sāls. Lai gan viņai ir daudz audzēkņu un treneres darbā viņa turpat ringa malā vien ir, tas tomēr nav salīdzināms ar sajūtām otrpus virvēm. "Treniņi, gatavošanās, progress, gandarījums, cīņa, skatītāji... Kad pēc karjeras jāapzinās, ka tas vairs nekad nebūs, iestājas milzīgs tukšums. Jā, to var aizvietot ar kaut ko citu - daži aiziet biznesā, citi brauc rallijā. Bet man nav izdevies atrast aizvietotāju šīm emocijām," secina Agnese. Pie zāles durvīm acīmredzot būtu jāpiestiprina plāksne ar brīdinājumu: "Uzmanību! Bokss izraisa atkarību!"
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
