Brāļu Rēdlihu Latvijas izlasē uzstādītā latiņa ir augsta – pa trijiem kopā vairāk nekā 400 spēļu un 50 vārtu. Brāļi Bukarti uz šiem skaitļiem pagaidām vēl var nolūkoties ar pietāti, taču – viņiem ir būtiska priekšrocība: priekšā vēl garš ceļš, līdzšinējais pieveikts divatā, turklāt trešajam brālim, kurš vēl ir tikai ceļā uz "veču" hokeju, ir visas dotības un apstākļi, lai savas meistarības griestus celtu visaugstāk. "Mēs viņam mācām lietas, ko mūsu laikā neviens nemācīja," neslēpj Roberts un Rihards, kas sestdien pret Kazahstānu laukumā devās vienā maiņā. Jau tagad skaidrs – kad brāļiem pievienosies Rodžers, izlases kreklu apdruka kļūs par vēl sarežģītāku izaicinājumu...
Tas, ka trīs brāļi Bukarti – Roberts, Rihards un arī patlaban vēl tikai 16 gadus vecais Rodžers – nonākuši hokejā, protams, nav nejaušība. Viņu tēvs un reizē arī treneris Ralfs pats savulaik kļuva par atjaunotās Latvijas pirmo čempionu, un viņš bija hokeja kluba "Sāga" dibinātājs un vadītājs. Viņš pieļauj iespēju – ja Roberts nebūtu aizgājis hokeja ceļu, iespējams, ar nūju rokās un ripu pie kājām neskraidītu nedz Rihards, nedz pastarītis Rodžers, kurš jau trešo gadu hokeja zinības kaldina Šveicē. Tur viņš nonāca ar Harija Vītoliņa palīdzību, bet vietu slavenajā Cīrihes "Lions" sistēmā nopelnīja pats.
"Ja Roberts stāvēja blakus man, tad es esmu centies stāvēt blakus Rodžeram. Viņš ir centīgs un grib pierādīt. Pats kāpj vilcienā un brauc uz Rīgu, neviens viņam neskrien pakaļ. Viņš grib būt labāks un sasniegt vairāk nekā brāļi.
