Jānis Puzāks nomira 2017. gada 20. janvārī. Transportēšanas izdevumus mirušā trenera nogādāšanai dzimtenē pieteicās nosegt viņa bijušais audzēknis Uldis Batarags. "Viņš man bija tuvs cilvēks. Kad Ogres basketbola skolas audzēkņi sapulcējās, lai nosvinētu trenera 50. jubileju, pasākuma beigās palikām divatā un es viņu vedu mājās. Kad tajā vakarā pie mājas sēdējām un runājām, viņš teica: "Vecīt, palīdzi, lai Robertam dzīvē viss ir kārtībā..." Man tas tik ļoti iesēdās prātā, ka drīz vien piedāvāju Robertam darbu, un viņš pie manis nostrādāja vairāk nekā desmit gadus. Trenerim bija baigi patīkama aura, un viņš mums bija ieaudzinājis – ja kaut ko pasaki, tad to patiešām arī izdari," piebilst Batarags.

2017. gadā 1. februārī treneris tika guldīts zemes klēpī Lāčplēša kapos Lielvārdē. "Tā bija sirreāla sajūta," atceras vēl viens Puzāka audzēknis Andis Pogiņš. "Bija balta un saulaina ziemas diena. Bija pulcējušies viņa tuvinieki un kādi 100-120 džeki – viņa audzēkņi ar divdesmit gadu amplitūdu, visi pazīstami..."

Kas bija Jānis Puzāks?