Mesties pretī kaučuka gabalam, kas mēdz lidot ar ātrumu virs 150 kilometriem stundā – tam nepieciešams raksturs. Raksturs, ko Zīle nodemonstrēja spēlē pret Norvēģiju. Mača vidusdaļā viņam pa vaigu trāpīja planējoša ripa. Aizsargs nekavējoties devās uz rezervistu soliņu, turpat viņam tika sniegta palīdzība, un jau minūti vēlāk Zīle atgriezās laukumā. Neizlaižot nevienu nomaiņu.

"Tāds darbs – cerēt, ka tev trāpīs," atbildot uz repliku, ka daļa hokejistu cer tieši uz pretēju iznākumu jeb labprātāk pamuks malā no ripas, secina Zīle. Bērnībā viņš spēlējis ar 8. numuru – kā Sandis Ozoliņš. Taču vienā vasarā domas mainījušās. Apmeklējis Kārļa Skrastiņa un Oskara Bārtuļa rīkoto nometni jaunajiem spēlētājiem, Zīles elks mainījies.

"Satiku Kārli dzīvē, izveidojās kontakts. No turienes viss sākās.