Vēl pagājušā gada jūlijā Saldus novada domes deputāti Višņevičam piešķīra Saldus novada domes Goda rakstu, taču jaunajā sezonā treneris Saldū vairs nestrādā. Kā tad tā? "Vasaru vēl nostrādāju, bet augusta beigās pandēmijas dēļ paņēmu atvaļinājumu, jo Covid-19 situācija atkal sāka pasliktināties. Aizgāju pie ģimenes ārsta, un tad tikai sākās! Es taču pie ārstiem nebiju gājis gadiem ilgi. Teicu, ka rentgenu pēdējoreiz man taisīja pirms gadiem trīsdesmit. Nekas briesmīgs nav noticis, lai gan, iespējams, nāksies pagulties zem naža. Bet ar veselību ir jātiek galā. Labi, ka gadu gaitā iegūtā pazīšanās tagad atmaksājas, bieži satieku arī savus bijušos audzēkņus. Par visu pats maksāju, taču paziņas palīdz izmeklējumus izkārtot ātrāk."

Dabiskais noskrējiens nav noslēpjams, un jaunību neviens viņam vairs nespēs atdot. "Man jau saka – Jums vajag taisīt pleca protēzi. Bet es atbildu – pagaidiet mirklīti, vai bez tās es karoti noturēt spēšu? Ja varu turpināt skaldīt malku, tad nekādas protēzes man nevajag. Treniņa laikā kustību parādīšu ar kreiso roku vai bez bumbas, bet uz svarīgāko norādīšu ar balss intonāciju. Lai man iedod vingrinājumus, ar tiem arī stiprināšu locītavas. Apkaļķojušos asinsvadu dēļ kāda ripiņa gan būs jāpadzer," saka treneris, kurš tagad dienas vada savās mājās netālu no Murjāņiem.