Pēdējo četrpadsmit mēnešu laikā viņš regulāri redzams masu medijos, analizējot notikumus starptautiskajā politikā. Taču savā "iepriekšējā dzīvē" Toms Rostoks aizvadīja gana sekmīgu karjeru volejbola laukumos. Trenēties sāka "Radiotehniķa" zelta gados, lielajā volejbolā ienāca "Vildogas/Ventspils naftas" ērā, bet karjeru noslēdza pēc pirmās Latvijas un Igaunijas apvienotā čempionāta sezonas. Ne mazāk zīmīgs bijis arī Rostoka doktora disertācijas gatavošanas posms – no Vladimira Putina kļūšanas par Krievijas premjerministru 1999. gada vasarā līdz viņa runai Minhenes drošības konferencē 2007. gada ziemā.
Lai gan LU Sociālo zinātņu fakultātē viņam ir piešķirts savs kabinets, Rostoka pamatdarbs ir Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, kur viņš vada Drošības un stratēģiskās pētniecības centru. Pētnieku komanda ir iesaistīta arī studiju procesā, gan vadot kadetu pētnieciskos darbus, gan piedaloties dažādu kursu īstenošanā. Pētnieciskā ziņā cenšamies apkalpot Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Aizsardzības ministrijas vajadzības, paskaidro Rostoks.
Pirms 2022. gada 24. februāra daļa cilvēku ticēja ASV izlūkdienestu informācijai, bet daļa cilvēku, to skaitā arī pašā Ukrainā, uzskatīja, ka Krievijas iebrukuma tomēr nebūs. Rostoks uzskatīja, ka iebrukums patiešām būs, taču nebija rēķinājies, ka tas izrādīsies tik apjomīgs.
24. februārī viņš pamodās jau piecos no rīta ar mērķi turpināt darbu pie aktuālās publikācijas. Atverot mediju mājaslapas, viņš saprata – sācies karš. "Sākums bija briesmīgs, raķešu triecieni tika veikti pa mērķiem visā Ukrainā, kaimiņvalsts Baltkrievija tika izmantota kā iebrukuma placdarms un karaspēks jau virzījās uz Kijivu. Man tas nebija pārsteigums. Un tomēr – kad tas reāli notiek, tik un tā iestājas šoks," nenoliedz Rostoks.
Runājot par kodoldraudiem, Rostoks norāda, ka Latvijā par tiem jāsatraucas divu iemeslu dēļ.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Abonē un lasi vairāk:
