Ar Sandi dodamies uz parku, lai noskaidrotu labāko basketbola metienu spēlē "mīnusi". Viņa spēlētāja karjeras laikā šādu izaicinājumu nekad neizteiktu, bet desmit gadus pēc karjeras beigām viņš šķiet uzveicams.

Vienojamies, ka izspēlēsim sēriju līdz trijām uzvarām. Uz spēles likts MVP abonements. Ja uzvarēšu es, tad Sandis apņemas to iegādāties pats (mūsdienās jācīnās par katru klientu), bet mana fiasko gadījumā abonementu Sandim sakārtosim mēs.

Sērijas pirmajā spēlē ātri izvirzos vadībā par divu precīzu metienu tiesu un sāku jau noticēt, ka šī varētu būt mana diena. "Man vienmēr paticis būt iedzinējos," Buškevics sevišķi nepārdzīvo un situāciju pat mazliet izbauda, beigās izraujot uzvaru pirmajā mačā. Otrajā man izdodas izlīdzināt rezultātu sērijā, bet trešajā atkal izlaižu vadību no rokām un, kā vēlāk izrādīsies, arī visu sēriju. Sērijas ceturtajā mačā, uztaustījis punktu, no kura vairākkārt esmu aizmetis garām, Sandis mani tur aizsūta trīs reizes pēc kārtas. "Es gaidīju, ka kādā brīdī plīsīsi," viņš izstaro uzvarētāja smīnu.

"Meistarību nodzert nevar," es nopūšos, kad ejam prom no laukuma. "Metienu nevar nodzert – pārējo visu gan," Sandis palabo un smieklos iespurdzas, secinot, ka kopā ar ātrumu ķermeni daļēji pametot arī driblēšanas māka.

To, ka karjera iegājusi finiša fāzē un labākie gadi jau aiz muguras, viņš sapratis īsi pēc 30 gadiem. Jutis, ka paliek lēnāks, arī svars bija pieaudzis klāt.

Latvijas basketbola līdzjutēji Bušiņu iepazina un vislabāk atceras BK "Ventspils" krāsās.