Ibrahimovičam vajadzēja kļūt par Barselonas atbildi Madrides "Real", kas vasarā bija piesaistījusi Krištianu Ronaldu, taču izrādījās, ka "Barcelona" komandā tāda jau ir – Lionels Mesi. Jau 2009. gada maijā Peps bija izmantojis Mesi kā centra uzbrucēju, taču tikai nākamajā sezonā guva pārliecību par šīs stratēģijas pareizību. Tikmēr Zlatana taktiskā neelastība nozīmēja, ka viņš šajā situācijā nevar pārvērsties par Eto'o un spēlēt uzbrukuma labajā spārnā, tādēļ pēc sezonas beigām Gvardiola deva priekšroku Bojanam Krkičam. Zlatanam tas bija satricinošs pazeminājums amatā. Netiešā veidā viņš bija nospēlējis lomu Gvardiolas "La Masia" projekta ratificēšanā. Zlatana upurēšana bija izšķirošais grūdiens, lai ieliktu Mesi pozīcijā, kurā viņš kļuva par izcilāko futbolistu pasaulē.
"Kad tu nopērc mani, tu nopērc "Ferrari". Ja brauc ar "Ferrari", tad ielej tajā augstākās kvalitātes degvielu, izbrauc uz lielceļa un iespied pedāli grīdā. Gvardiola iepildīja bākā dīzeli un izbrauca pa apvidus ceļiem. Viņam vajadzēja iegādāties "Fiat"," salīdzinājumu piemeklēja Zlatans. Bet par viņa un Gvardiolas saspringto attiecību kulmināciju kļuva reize, kad futbolists aizlidināja ekipējuma kasti pāri visai ģērbtuvei un izkliedza trenerim veltītus apvainojumus. Pēc tā Peps atteicās runāt ar uzbrucēju un nākamajā sezonā izīrēja viņu "AC Milan". Vēlāk "Barcelona" viceprezidents Karless Vilarrubi atklāja, ka Ibrahimovičs draudējis publiski piekaut Gvardiolu, ja viņš nepalaidīs futbolistu uz Milānu.
Pretēji Katalonijā pavadītajam laikam Zlatana četrgade Francijā dēvējama par izcilā uzbrucēja absolūtu dominaci. Par spīti tam, ka Zlatans jau bija pārkāpis 30 gadu slieksni, viņš laukumā dominēja ar savu neticamo tehniku, atlētismu un spēku, kas aizgūts no treniņiem cīņas mākslas. Daži pretinieki, apžilbuši no Zlatana prasmēm, šķietami ļāva viņam spēlēt, bet citi iekrita slazdā, domādami, ka spēj viņu apturēt, rakstīts apjomīgā "Eurosport" materiālā "The Zlatan Effect: How Ibrahimovic changed Europe forever".
