Misāns neatmeta domu startēt Tokijā, tāpēc naudas pelnīšanai sāka pilna laika darbu poligrāfijā, bet trenējās vakaros un brīvdienās. Sapnis bija dzīvs līdz pat 2020. gada sākumam, taču to gaisā apmeta Covid-19 pandēmija, kuras dēļ olimpiskās spēles pārcēla gadu vēlāk, Elvijam kļūstot par situācijas ķīlnieku. Viņš nolēma vairs negaidīt un pielika punktu aktīvā sportista karjerai, paverot durvis jaunai dzīvei, kurā par centrālo asi kļuvusi ģimene. 

"Protams, ka patīk – citādi jau nestrādātu, un tādēļ prom no mājām nebrauktu," par savu darbu Vācijā saka Misāns. "Katra diena un situācija ir atšķirīga. Projekti mainās, tie ir visā Vācijā. Nosacīti esam uz koferiem. Nedēļu nodzīvo tur, nedēļu citur." 

Tomēr sports viņam joprojām nav vienaldzīgs. Kādai sporta organizācijai Latvijā vajadzētu būt funkcijai, kas palīdz vieglatlētam nonākt līdz sasniegumam, ieskicē Misāns. Šobrīd ir pretēji – vispirms ir jāuzrāda augstvērtīgs rezultāts atbildīgākajās sacensībās un tikai tad vari pretendēt uz LOV finansējumu...