Solidaritāte ir apsveicama un atbalstāma, bet, kad vienubrīd uz viena ceļgala sāka tupties pat Latvijas futbola virslīgas pārbaudes spēlēs – tas sāka izskatīties nevis pēc patiesas šī jautājuma izpratnes, bet pēc sociālo virinātavu jaunā pieveduma. Piemēram, anekdotēs par čukčiem rasisma ir vairāk nekā zvaigžņu debesīs, taču 1) čukči nav melnie; 2) čukči nav vergu pēcteči; 3) čukči ir čukči... Kad, atsākoties NBA sezonai, kādā no spēles epizodēm viens melnais uzbrēca pretinieku komandas baltajam sekojošu frāzi – "Bitch ass white boy" (kuces pakaļa baltais puika) – saprotams, šajā teikumā iztikdams bez pieturzīmēm, līgas vadošās amatpersonas nosvīda. Bet – tikai nosvīda. Jo labi saprata, ka baltajiem nav kustība – "White lives matter" (WLM). Normāli būtu, ka šo balamuti sodītu ne tikai ar naudas sodu, bet arī ar diskvalifikāciju līdz nākamās sezonas vidum, ja – vispār ļautu atgriezties apritē. Normāli būtu, ka melnie noliek melno pie vietas, ja reiz viņu dzīvībām ir nozīme. Tobrīd valdošais vispārējais noskaņojums pat radikālākajos BLM ideologos neradītu šaubas, ka šādas mutes prasās pēc aizvēršanas... Taču tā kā Burbulis atradās Disneljendā, tad šim notikumam sekoja gluži disnejlendisks sižets, kur pirms nākamās spēles lielais runātājs apskāva trauslo, "balto kuces pakaļu" – it kā atvainodamies. Pilnai dailei pietrūka tikai melodija no filmas "Skaistule un briesmonis", noslēguma epizode ar samīļošanos, kur BLM versijā briesmoņa lomā, protams, būtu "baltais puika"...
