Foto: Dmitrijs Suļžics/F64
Pagājušajā vasarā viņpus lielajiem ūdeņiem aizsākās diskusija par valsts himnu – kāpēc to vajag spēlēt pirms katriem hamburgeru svētkiem, nemaz nerunājot par sporta sacīkstēm, kur tas jau sāk robežoties nevis ar cieņu un lepnumu, ko domātajam skaņdarbam jāizvelk, bet gan ar pliekanu izrādīšanos, ķēmošanos, ja vispār var beigās saprast – kas tas bija, kam par godu? Bet himna jau ir ierocis – ja atgriežamies atkal pie garīgās jaudas, ko šis simboliskais valsts atribūts sevī ietver un nes. Un – ieročus izmanto dažādi.

Un, ja to jauc, tad latviešiem un mūsu Eiropas draugiem sanāks vēl viens kauls rīklē: Lukašenko režīms, saņēmis miljoniem lielu kompensāciju no IIHF par līguma laušanu – jo hokeja čempionātu viņiem atņēma, nevis viņi negribēja to rīkot – vedīs uz Latviju tirāna mīļāko komandu, ar visiem nepareizajiem karogiem un himnām komplektā. Ko mēs? Piketēsim? Tad varbūt sāciet piketēt, kad Rīgā spēlē Putina finansētais Rīgas "Dinamo" – kā piektā kolonna, kas ik vakaru pasveicina vietējos kurkulīšus ar Latvijas un Krievijas himnas atskaņošanu. Kāpēc viņi to dara? Kādā sakarā vienas neatkarīgas valsts himna skan citas valsts pasākumā, kas ir vienkārša bumbiera dauzīšana?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!