Foto: Patriks Pauls Briķis, DELFI

Pasaules hokeja čempionāta rīkošana nāk komplektā ar ziņām – patiesām vai varbūt viegli dramatizētām* –, ka mēs it kā esot pirmā valsts pasaulē, kas liek saviem iedzīvotājiem maksāt vislielākos komunālos maksājumus. Kā smejies, tas netraucē, jo galvenais, ka Latvijas vārds tiek nests pasaulē – un tā mēs nesam, nesam, nesam to vārdu, tā arī nesaprotot, ka vispār neko nevajag nest... Jo pasaulei maz daļas, ko mēs nesam. Bet tā, ka nenest – to neesam vēl pagaidām iemācījušies. Jo vieglāk ir nest. Kam vieglāk?

Kas notika ar tiem miljoniem, kas no valsts puses tika iztērēti iepriekšējā pasaules hokeja čempionātā, ko rīkojām pirms pāris gadiem? Ja Latvijas valsts ir iedevusi Savicka arēnai nacionālo sporta bāzes statusu un tas dabā nozīmē nekustamā īpašuma nodokļa 100% atlaidi, kāpēc tādi pasākumi kā Latvijas nacionālo izlašu spēles (hokejā, basketbolā, florbolā utml.) vai Dziesmu svētku deju koncerti te būtu no valsts puses vēl papildus jāapmaksā? Kā to redzam Izglītības un Kultūras ministrijas iesniegtajās tāmēs. Protams, uzņēmējam ir jāpelna, bet – kāpēc no šī konkrētā uzņēmēja nedrīkst prasīt? 

Raug, kā gāzes Kalvītis – Latvijas hokeja federācijas prezidents – attaisno sevi pie valsts naudas grābšanas: "Prasām finansējumu tikai starptautiskajiem maksājumiem. Neprasām naudu, lai to tērētu mūsu organizācijas uzturēšanai. Piešķirot naudu, tas atbrīvos mūsu pašu līdzekļus, lai varētu tos ieguldīt izlasē vai čempionāta rīkošanā." To saka cilvēks, kas ļoti labi zina, ka valsts apmaksā visas izlases vajadzības. To saka bijušais Latvijas premjers, kas dzīvo ar pārliecību, ka nauda, kas domāta starptautiskiem maksājumiem, Latvijā aug kokos...

Tautai it kā vajagot maizi un izklaides – tas cauri gadsimtiem ir noskaidrots. Tad kāpēc Latvijas gadījumā mēs kaut kā aizmirstam par to pirmo – par maizi?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!