Ja reiz Latvijas komandā Nr.1 – par kādu vismaz reizi gadā mēs saucam Latvijas hokeja valstsvienību – notiek nesmukas lietas, loģiski būtu sagaidīt arī vārdus un darbus, kas izrietētu no šiem apstākļiem. Nav runa par līdzjutējiem vai žurnālistiem, kas to redz pa savam. Emocionālu un nepārprotamu grūdienu sabiedriskajā telpā vajadzēja sagaidīt no tā sauktajām hokeja iekšām – no federācijas, no izlases galvenā trenera, no izlases spēlētājiem, hokeja leģendām un tamlīdzīgi – jo viņiem taču kopš zināma laika visiem esot Lauvas sirdis. Izlases ģērbtuvē pat paklājs darināts ar trīs zvaigznēm, kam nedrīkstot kāpt virsū.
Ko tad viņiem – tai mūsu hokeja elitei – vajadzēja darīt? Prasīs tie, kas paši labprāt parakstītos zem kāda boksera vārdiem, ka var "nenostāties nevienā pusē". Ļoti vienkārši.
