Profesionālajā sportā ar treneriem ir vienkārši – viņi par rezultātu atbild pirmie. Pēc tam seko dzejas dienas, kur tiek iesaistīti laukuma strādnieki jeb paši sportisti, un tad – kaut kad pēdējā fāzē, ko mēdz saukt par izmisumu –, pārskrūvētas tiek arī galvas jeb vadības postenis menedžeru, prezidentu vai tamlīdzīgā izskatā. Saimnieki krīt pēdējie, bet tas vairāk attiecas uz kopējo koncepciju – grib viņi atrasties ar savu naudu kaut kādā apritē, vai negrib.