Foto: Romāns Kokšarovs/F64
Dažu dienu laikā Latvija kļuva par vairākiem nodevējiem bagātāka, lai gan patiesībā neko tādu šie, nu jau bijušie varoņi, neizdarīja. Jā, piekrītu, viņi nesaprata dažas lietas un jautājumus, jā, piekrītu, izvēlējās ceļus, kas izskatās pēc neceļiem, jā, piekrītu, ka domāja par savu ādu un nevis dzimtenes pastalām, bet – no kurienes tādas domas, ka viņi varēja rīkoties gudrāk jeb pareizāk? Tāpēc, ka citi tā nedara? Es tiem citiem šo labāk nejautātu, jo tad izrādītos, ka aiz tiem pirmajiem sastātos rinda. Jo izklaides žanrs taču nav nedz par krekliem, nedz sirdsapziņām. Tas ir par vienkāršu aprobežotību, ar ko ir ļoti viegli manipulēt. Un to mēs paši esam uzbūvējuši – no brīva prāta un vajadzības. Kas diemžēl pastāsta kaut ko arī par mums pašiem.

Daži tagad rāda uz svaigi pieņemto likumu, kas tādas izvēles, kādas ir Indrašim, neatbalsta – proti, turpmāk viņam ir liegta spēlēšana valsts izlasē. Bet, ne jau likumi nosaka cilvēku dzīvi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!