Lai gan kamanu suņu sportā tā sauktais stūrmanis vai dzinējs – apzināti neskatījos terminoloģiju, lai nezaudētu priekšstatu nevainību – vienā no ieskaitēm var būt gan sieviete, gan vīrietis, nez vai tas notiek tāpēc, ka šeit pārdzīvo par dzimumu līdztiesību. Suņus gan iedala klasēs – pēc šķirnēm –, taču nekas nav teikts par dzimumiem. Iespējams, kuces pat velk labāk... No disciplīnām visfeinākā izklausās kanikross – jāskrien kopā ar suni. Saprotams, suns skrien ātrāk, tāpēc cilvēks ir izdomājis, ka sevi ir jāpiesien dzīvniekam un tādā veidā abi kaut kā samocīti kustās. Neizteikšos, ko varētu domāt suns šajā distancē, jo neprotu suņu valodu, bet cilvēks noteikti ir laimīgs – jo ir piesiets.

Mūs jau sien pa varītēm visādās pozās. Piemēram, kamaniņu sportā bez suņiem – ir tāda olimpiskā disciplīna – sievietes vairāk kā četrdesmit gadus skatījās un ķiķināja, kā viens otram virsū uzguļas vīrieši un drosmīgi metas iekšā ledus serpentīnā. Kāpēc tie sākumā bija vīrieši – to tradicionāli orientētie vēsturnieki vairās skaidrot, jo tur tā kā iztēlē pat erotika neveidojas.