Mazgāt veļu var visādi: ar rokām, samest veļas mašīnā, uzticēt kādam citam šo visu, vai vēl elementārāk – nemazgāt neko. Kā svārki vai bikses netīras, metam ārā. Pērkam vietā jaunas lupatas. Kurā no šiem risinājumiem mums ielikt Latvijas bobsleja un skeletona pēdējo nedēļu stāstu, kas formāli saucas – Siguldas trases direktora Daiņa Dukura atlūgums? Bet patiesībā – turpat blakus ir arī bedre, ko viņam visus šos gadus raka.
Bet, varbūt vajag sabiedrībai izstāstīt bez aizplīvurojumiem, ka Siguldas trases rekonstrukcijai tuvākajos gados ir paredzēts ieguldīt 30 miljonus (vēl viena koncertzāle!) nodokļu maksātāju naudas un ka tā noteikti sasildīs konkrētas celtniecības organizācijas. Dukurs kā normāls saimnieks un pilsētas patriots, būtu ļoti neizdevīgs tiem – un celtniecības kartelim Latvijā ir liela jauda visos līmeņos –, kas gadu desmitiem savus miljonāru statusus veidojuši ar valsts garantētājiem celtniecības pasūtījumiem, par kādu Siguldas trases arī jāuzskata. Nenāk par lieku atgādināt, ka pie Dukura jostas ir vismaz pāris gadījumu, kad viņš trases konkursos ir izvēlējies valstij izdevīgākos celtniecības nosacījumus, lai gan saņēma mājienus, ka tā nevajadzēja... Stūrgalvība? Nē, attieksme.
Kas notiks tālāk?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
