Foto: Dmitrijs Suļžics,F64
Izklaides industrija, pie kuras pieskaitāmi visi tie elementi, kas sākas ar kultūru un beidzas ar sportu, pēc ārkārtas situācijas vai pandēmijas beigām piedzīvo pārdomas. Pirmkārt, bez viņiem pasaule tāpat griežas. Otrkārt, ar viņiem tā līdz šim ir griezusies, maigi izsakoties – stipri greizi... Jo dzejnieku, citējot klasiķus, tāpat kā sportistu, mums vesels bars.

Un, ja valstī kārtība ir pareiza, tad nebūs grūti atrast tādus uzņēmējus, kas ar lielāko prieku palīdzēs šo iegribu stimulēt. Tad atkritīs arī runas par prioritātēm – vai tā māksla un mālēšana vai ragavu un ratu taisīšana –, jo parastā valstī ir tikai divas prioritātes – labs un gudrs cilvēks, stipras un kārtīgas ģimenes. Olimpiskā medaļa nedrīkst būt par atskaites punktu aktīvam dzīvesveidam, tāpat kā "Oskara" nominācija nebūs kritērijs tam, vai vietējā filmu industrija ir lietojama. Ja Latvijā piedzims pasaules mēroga talants, viņš sakārtotā valstī nepazudīs, jo – tam būs labi priekšnoteikumi, sākot jau ar skolas solu. Un lai viņi visi pēc tam apskauž mūs par Porziņģi vai Galanti, kas savu ceļu sāka Latvijā...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!