Labākais nenozīmē izcilākais jeb kāpēc Masaļskis kotējas augstāk par Skudru

Rezultāts sportā nav pats svarīgākais. Vēl svarīgāks ir konteksts, kas fizisko spēju paraugdemonstrējumus vai nu izceļ slavas saulītē, vai paslēpj aiz aizkariem. Piemērus? Izveidojiet Latvijas hokeja visu laiku labāko vārtsargu rangu. Kad esat to izdarījuši, tad paskatieties, vai 150 spēles NHL aizvadījušais Pēteris Skudra topā atrodas pirms vai pēc Edgara Masaļska? Tādu pašu eksperimentu varētu sastiķēt basketbolā un paskatīties, vai pirmais latvietis NBA Gundars Vētra un olimpiskais čempions Igors Miglinieks fanu rangā spētu apsteigt Eirolīgā knapi degunu apsildījušo Jāni Blūmu? Galu galā – vai Triju zvaigžņu ordeņa komandieris Mairis Briedis šādu apbalvojumu saņemtu arī 2022. gadā?

Taču to, kurš ir izcilākais, neapzināti nosaka vienkāršā tauta – pēc daudz vienkāršākiem priekšrakstiem. Nu, piemēram, ja sāktu salīdzināt Artūra Irbes un Elvja Merzļikina profesionālās prasmes, iespējams, netrūktu argumentu arī par labu Elvim, taču – vai kāds uzdrīkstētos viņu publiski nosaukt par Latvijas visu laiku izcilāko hokeja vārtsargu?

Līdzīga situācija arī basketbolā. To, ka pirmais latvietis NBA bija Gundars Vētra, nevis Andris Biedriņš, ir pieņemts pārlieku neizcelt un, pat vēl vairāk, uzskatīt tieši Biedriņu par celmlauzi.