Futbola fani, kuri nav gados ļoti jauni, vēl atceras 2004. gada vasaras priecīgās dienas – Latvija nesen bija kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, ekonomika auga un Latvijas futbola izlase Portugālē pirmo reizi bija kāda liela turnīra dalībniece. Fanu tūkstoši pavadīja valstsvienību ar Vitāliju Astafjevu, Marianu Paharu un Māri Verpakovski priekšgalā. Neizšķirts 0:0 pret tā brīža pasaules vicečempioni Vāciju vēl šodien uzskatāms par Latvijas izlases visu laiku lielāko panākumu, un fotoattēli no šīs spēles redzami Latvijas Futbola federācijas lielajā konferenču zālē.

Tomēr izlases attīstība nepiepildīja toreizējās cerības. Valstsvienība nespēja kvalificēties nedz sekojošajam pasaules čempionātam Vācijā, nedz kādam no nākamajiem lielajiem turnīriem. Tajā dekādē gan Latvija vēl vienu reizi iespraucās FIFA ranga piecdesmitniekā (2009. gadā), taču nākamajos gados bija vērojama tikai lejupslīde. Šobrīd Latvijas izlase ieņem bēdīgo 132. vietu pasaulē – aiz abiem Baltijas kaimiņiem Igaunijas un Lietuvas, kā arī tādiem futbola "milžiem" kā Nikaragva un Turkmenistāna. Un sliktākais ir tas, ka cerību uz drīzu uzlabojumu tikpat kā nav. 2017. gada kongresā LFF vadība prezentēja stratēģisko koncepciju, kurā kā mērķis tika nosaukta kvalificēšanās 2024. gada Eiropas čempionātam Vācijā. Latvijā patlaban droši vien ir vairāk cilvēku, kuri drīzāk tic tūlītējām pandēmijas beigām, nevis reālai iespējai kvalificēties nosauktajam turnīram...