Var jau, protams, vīpsnāt par Maira Brieža pilsonisko pozīciju, bet viņš to vismaz ir paudis. Atsevišķos jautājumos – starp rindām... Citos – pat ļoti konkrēti. Kaut arī Briedis ir viens no retajiem Latvijas sportistiem, kas panākumus guvis bez politiskās naudas iesaistes. Un nule kā aizsāktais gājiens uz politikas ringu, norobežojoties no paša radītā fona un partijas politiskā piedāvājuma, arī ir pilsoniskās pozīcijas paušanas piemērs.

Neatkarīgi no iznākuma, tas vismaz būs skaļš precedents, kas liks citiem sporta vides pīlāriem aizdomāties par savu esību un izvēlēm. Sak, ar iespringšanu tikai uz treniņu grafiku un atjaunošanās vitamīniem laikam tomēr ir par maz – var gadīties, ka arī mums kādreiz kaut ko paprasa...

Cita starpā, pirms dažiem mēnešiem biju starpnieks kāda agrāk izcila basketbolista lekcijai skolas vecuma bumbotājiem. Tajā viņš ļoti atklāti runāja par to, kā mainījusies viņa motivācija basketbolā brīdī, kad par to sāka labi maksāt. Un kādos brīžos draugu ne-basketbolistu lokā viņš sajuties stulbs. Kā rezultātā – sarēķinājis karjeras laikā diendusās nogulētās stundas un šo rituālu no savas profesionālās ikdienas izslēdzis. Sak, lai būtu kā būdams ar to karjeru, smadzenes tomēr svarīgākas par atjaunošanās procesiem pēc slodzēm.