Foto: Valdis Kauliņš
Viņnedēļ Augstākās tiesas Senāts nāca klajā ar unikālu spriedumu: ar 20 gadu nobīdi tika nolemts solidāri piedzīt 40 000 eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju jaunajam hokejistam – tagad 37 gadus vecam pusmūža vīrietim. Precedents izcili iederīgs Latvijas hokeja mitoloģijā, jo caurvij visus tos savstarpējo attiecību modeļus, kas cementējuši ripas dzenāšanu kā latviskās dzīvesziņas neatņemamu sastāvdaļu.

"Puiša vecāki viņu grūda nāvē, zinot, ka dēlam ir veselības problēmas. Spieda zēnam sportot," tagad saka viens no atbildētājiem tiesas priekšā – treneris Vjačeslavs Nazarovs. Uzsverot, ka viņš neesot zinājis par puiša veselības problēmām – tās no viņa tikušas slēptas. Grūti šādai versijai noticēt, jo vecāki nav vienīgais informācijas avots. Bet pieņemsim, ka tas tā ir bijis un Nazarovs šajā stāstā ir tikai naivais līdzdalībnieks.

Kompensācija solidāri tiks piedzīta ne tikai no Nazarova, bet arī Veselības ministrijas un puiša tolaik pārstāvētā sporta kluba. Tautas valodā runājot – it kā nosegts viss perimetrs. Bet, ja vērtējam situāciju pēc būtības un mēģinām rast atbildi uz jautājumu, kāpēc sapnis par NHL bija tik vilinošs, prasītos atbildētāju sarakstu paplašināt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!