Kādreiz daudzas Latvijas hokeja anomālijas varēja izskaidrot ar bezizeju. Sak, ledus deficīta apstākļos nevar būt daudz konkurētspējīgu komandu, tāpēc jebkuri centieni atrast vietas, kur slīpēt meistarību paredzamākos un loģiskākos apstākļos, bija saprotami. Nu, vismaz saprotama bija tā meistarības slīpēšana sadaļa. Par pārējo... Tas, ka procesa gaitā tika izaudzinātas vairākas paaudzes, kas autobusos un vilcienos tā ieķepuši, ka skolā vai nu vairākkārt atstāti uz otru gadu, vai arī izbaudījuši vakarskolas un tālmācības labumus, – tas lai paliek pie blakusefektiem.

Mazliet dīvaini ir tas, ka 30 gadu laikā Latvijas hokeja sabiedrības skatpunkts būtiski nav mainījies. Kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija ciet? Nieki! Spēlēsim Somijas čempionātā, turklāt nevis tikai ar vienu pieaugušo komandu, bet arī pusaudžiem.