Publiku nopirkt neizdevās – pēc pirmajām neveiksmēm cilvēki bezcerīgi novērsās, visbiežāk – uz neatgriešanos. Taču pavisam bez efekta pūliņi nepalika – izdevās pieradināt tos, kuri barojās no Kremļa sarūpētā kumosa. Jo tas vienmēr bija vissātīgākais. Hokejistus, darbiniekus.
Pēc pirmajām sezonām spēlētāji saprata, ka īsto naudu maksā nevis Rīgā, bet kādā no "kaimiņu" lielajiem klubiem, un turpmākajos gados tas kļuva par hokejistu mērķi. Un – tāds ir joprojām. Ja reiz drīkstēju rubļus pelnīt līdz februārim, kāpēc vairs nedrīkstu tagad?! Spēja pārredzēt hokeja laukumu diemžēl vēl nenozīmē prasmi lasīt cilvēciskās vērtības.
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit