Foto: Reuters/Scanpix/LETA
Lai arī vasaru, kad trijās no četrām "lielajām līgām" ir starpsezona, Ziemeļamerikā mēdz dēvēt par kluso sezonu, patiesībā šajā laikā nereti vērojami notikumi, pēc kuriem saķert galvu un nopūsties nākas ne mazāk kā pēc kāda jaudīga spēka paņēmiena hokejā vai pēdējo sekunžu "sirēnlaužņa" basketbolā. Iemesls tam ir līgumi, ko komandas piedāvā spēlētājiem.

Tāpat sen aiz muguras laiki, kad kaut kas īpašs ir 100 miljonu līgums – jo vēl 1998. gadā beisbolists Kevins Brauns un Losandželosas "Dodgers" vienojās par 105 miljonu līgumu, kas bija paredzēts uz septiņiem gadiem. Vēl vairāk, pat pusmiljarda atzīme profesionālo sportistu līgumā ir jau sasniegta robeža – 2020. gadā NFL komanda Kanzassitijas "Chiefs" nolēma visus savus žetonus likt uz viena lauciņa, uz nākamajām desmit sezonām vienojoties ar tolaik jauno, bet ļoti meistarīgo un talantīgo saspēles vadītāju Patriku Mahoumsu. Kontrakta kopējā summa – 503 miljoni...

Desmit gadus ilgi līgumi, iksezonas algu čeki, kas lielāki par Latvijas valstspilsētu gada budžetiem – vai tas vispār ir normāli? Un – vai sportisti šos dolārus spēj attaisnot un atpelnīt?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!