"Pasaule vienkārši apstājās," savu pirmo saskarsmi ar Djego Maradonu atminas Mario Ledesma. 2001. gadā viņš, vēl būdams Argentīnas izlases spēlētājs, laukumā pieredzēja to, kā planēta griežas ap dižo tautieti. Mirkli pirms spēles sākuma sastinga tiesnesis, sastinga argentīnieši, sastinga pat jaunzēlandieši. "River Plate" stadionā Buenosairesā Djego Maradona devās uz savu sēdvietu tribīnēs, un tam tobrīd tika pievērsta visa uzmanība. Visa.

To spēli Argentīna zaudēja. Tāpat kā bija zaudējusi desmit iepriekšējās. Tāpat kā zaudēja vēl astoņpadsmit reižu pēc tam. 0 uzvaru un 29 zaudējumi – tāda bija Argentīnas izlases bilance pret "All Blacks" līdz pat šā gada 14. novembrim – kad argentīniešiem izdevās šokēt sporta pasauli, izcīnot uzvaru ar 25:15. Kadri ar Argentīnas spēka mitriķu un tagad jau trenera Ledesmas asarām ātri aplidoja sociālos tīklus un ziņu aģentūru lentes. Par nacionālo varoni kļuva kapteinis Pablo Matera, kurš bija pamanāms ne tikai laukumā, bet bija aktīvs arī komandas biedru aizstāvēšanā no jaunzēlandiešu dūrēm. Uz tiesneša repliku, ka nedrīkst tik aizrautīgi iejukt pūlī, lai sistu pretiniekus, Matera atbildēja: "Viņi mums neizrāda cieņu. Es pārstāvu savu valsti. Viņiem mūs jāciena."

Maradona šo spēli klātienē vairs neapmeklēja, taču Ledesma cer, ka tomēr to redzēja – un vēl dzīves laikā pats savām acīm paguva pieredzēt, kā Argentīna ar trīsdesmito piegājienu uzveica dominējošāko komandu sporta spēļu vēsturē. "Pāris pēdējie mēneši viņam bija ļoti smagi, viņš lēnām izdzisa. Visi juta, ka tas brīdis tuvojas... Ja mums izdevās viņu kaut nedaudz iepriecināt, tas būtu bijis lieliski," prāto treneris. "Viņš mūsu valstī bija liela figūra. Viņš iemiesoja sevī to, kādi ir argentīnieši."

Tieši tāpēc gatavošanās sestdien gaidāmajai atbildes spēlei pret Jaunzēlandi aizrit Maradonas zīmē.